Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Trojas zirgs un tautastērps. Jūs sapratīsiet, par ko ir stāsts

Gigantomānija, neprāts un romantika – Hektora Berlioza Trojiešu jauniestudējums un Riharda Vāgnera Loengrīna atjaunojums Vīnes Valsts operā iepriecina ar luksusa klases izpildījumu

Vīnes Valsts operā tapis franču komponista Hektora Berlioza eposa Trojieši jauniestudējums, kuru veidojis talantīgais franču diriģents Alēns Altinoglu un ievērojamais skotu režisors sers Deivids Makvikars. Ja nekad neesat redzējuši Trojiešus, šī ir ideāla iespēja, turklāt Deivids Makvikars ir slavens ar to, ka vienmēr saprotami pasniedz stāstu, un apjomīgās Berlioza operas gadījumā tas ir būtiski. Deivids Makvikars kādreiz ir teicis: "Ja 16 gadu vecs skatītājs atnāk paklausīties Figaro kāzas, viņam ir jāsaprot stāsts, un šis nav stāsts par kādu autorūpnīcu."

Eksotisks sapnis

Trojieši ir Hektora Berlioza (1803–1869) grand opéra piecos cēlienos, opuss ar sarežģītu likteni. Tas ir XIX gadsimta autora skats uz antīkās pasaules vēsturi. Paša komponista rakstītā libreta pamatā ir Vergilija eposs Eneīda un fragments no Viljama Šekspīra Venēcijas tirgotāja (Berliozs vispirms pabeidza libretu un tikai pēc tam sāka sacerēt mūziku). Operas otrās daļas Trojieši Kartāgā (3.–5. cēliens) pirmizrāde notika 1863. gadā Parīzē, pirmās daļas Trojas ieņemšana (1.–2. cēliens) pirmizrāde – 1879. gadā Parīzē (pēc komponista nāves). Opera tika uzņemta vēsi. 1890. gadā Karlsrūē Trojieši pirmo reizi izskanēja pilnībā – divos vakaros. Vienā vakarā Trojieši pirmo reizi skanēja 1913. gadā Štutgartē, savukārt pilnībā bez jebkādiem īsinājumiem – 1969. gadā Glāzgovā.   

"Sacerot operu, Berliozs zināja, ka viņam nebūs lemts to redzēt uz skatuves, un tas ir ļoti aizkustinoši. Trojieši bija traks, eksotisks komponista sapnis," uzskata Deivids Makvikars. "Tāpēc mūsu pienākums ir izdarīt visu pareizi – Hektoram par godu –, un tas līdz šim ir izdevies tikai dažiem. Jūs nevarat mīlēt Berlioza mūziku, ja nemīlat pašu Berliozu un neapzināties, cik lielas bija viņa sāpes, cik heroisks cilvēks viņš bija. Viņam ir izteikta individuāla balss, un klausītājiem ir tik maz iespēju dzirdēt Trojiešus pilnībā," uzsver režisors.

Izrāde Vīnē ilgst piecas stundas un piecpadsmit minūtes. Iestudējumā ir precīzi saglabātas visas komponista norādes par to, kā ir jābūt organizētai skatuves darbībai. "Ja izlasāt partitūru, uzreiz ir skaidrs, kā mūzika ir pieskaņota idejām komponista iztēlē," piebilst Deivids Makvikars.

Upurēšanas ugunskurs

Trojiešos Vīnē var dzirdēt lieliskus izpildītājus. Pirmajā daļā Trojas ieņemšana dominē leģendārā itāļu dziedātāja Anna Katerīna Antonači – traģiskās pareģotājas Kasandras lomā viņa sniedz aktiermākslas paraugstundu. Diriģenta Alēna Altinoglu meistarīgajā pavadījumā šī unikālā, temperamentīgā soliste panāk neiedomājamu skatuviskās klātbūtnes intensitāti. Anna Katerīna Antonači elektrizē telpu ap sevi – nozīme ir balsij, acu skatienam, vissīkākajai rokas kustībai. Uz operas skatuves viņa ir dzirdama arvien retāk, tāpēc ir jāizmanto katra iespēja redzēt šo mākslinieci izrādēs (viņa turpina sniegt koncertus).   

Otrajā daļā Trojieši Kartāgā priekšplānā izvirzās divi spilgti amerikāņu dziedātāji – dinamiskais, vitālais mecosoprāns Džoisa Didonato (Didona) un enerģiskais, nenogurdināmais tenors Brendons Džovanovičs (Enejs). Viņu mīlas duets ir operas emocionālā virsotne, taču fināls ir sāpīgs un šokējošs – Enejs atstāj Didonu, lai turpinātu savu misiju (dodas dibināt Romu), viņa nikni nolād mīļoto un efektīgi noduras ar zobenu pie upurēšanas ugunskura.

"Trojieši ir vērienīgākā, monumentālākā franču opera – kā franču Dievu mijkrēslis, taču es necenšos vilkt paralēles starp Berlioza un Vāgnera darbu formu, saturu un stilu," apgalvo izrādes diriģents Alēns Altinoglu. "Trojiešos tiek manifestēta Berlioza gigantomānija un neprāts. Viņš patiešām bija neprātīgs – šī vārda psihiskā nozīmē. To saprot visi, kas ir lasījuši Berlioza vēstules un viņa fantastiskos memuārus," saka Alēns Altinoglu.

Diriģents uzskata, ka operā Trojieši ir jūtama Berlioza iecienītāko komponistu Ludviga van Bēthovena un Kristofa Vilibalda Gluka ietekme, kā arī autora aizraušanās ar seniem mītiem un leģendām. "Brīžiem Trojieši atgādina lirisko traģēdiju, savukārt instrumentālās daļas atsauc atmiņā Bēthovenu, piemēram, dzirdot vētras ainu, es atceros Bēthovena Pastorālo simfoniju. Citas Trojiešu daļas skan ļoti romantiski. Visu šo iemeslu dēļ Berliozs neuzskatīja sevi par tipisku franču komponistu, bet gan par eiropeisku, drīzāk pat vācu komponistu." 

Didonas terakotas valstība

Trojiešu iestudējums ir Vīnes Valsts operas kopražojums ar Londonas Karalisko operu, Milānas Teatro alla Scala un Sanfrancisko operu. Vēstures eposa uzveduma intriga – kā izskatīsies Trojas zirgs operas pirmajā daļā. Šajā izrādē tas veidots no metāllūžņiem, ieročiem un citiem militāriem otrreizējās pārstrādes produktiem. Operas otrajā daļā tiek oriģināli atveidota saules pielietā Kartāga, Didonas terakotas valstība: mēs redzam pilsētas modeli, kas vispirms novietots uz skatuves grīdas, taču pēc tam paceļas gaisā un mirdz kā mēness un kosmosa stacija.  

Izrādi noformējusi prominentā britu māksliniece Esa Devlina, kura ne tikai strādājusi operas un drāmas teātros visā pasaulē, bet arī veidojusi scenogrāfiju augstākā ranga popmūziķu šoviem (Bejonsē, Džejs Zī, Kanje Vests, Adele, Riana, Lorda, Lēdija Gāga, The Weeknd, U2, The Rolling Stones, Muse, Pet Shop Boys, Take That) un 2012. gada Londonas olimpisko spēļu noslēguma ceremonijai. Trojieši Vīnē ir liels mūzikas un teātra notikums.     

Obligātā klausāmviela

Jānorāda, ka interesi par Trojiešiem ir izdevies reanimēt kompānijas Erato/Warner Classics pērn izdotajam operas ierakstam, kurš gada laikā ir saņēmis visas iespējamās godalgas. Šis ieskaņojums, par kuru joprojām nebeidz jūsmot kritiķi un plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē, var ieiet vēsturē kā viens no visu laiku visdāsnāk apbalvotajiem operas ierakstiem. Albumā ir dzirdama Džoisa Didonato (Didona), Maikls Spairss (Enejs) un Marija Nikola Lemjē (Kasandra), visas otrā plāna lomas arī dzied augstākās klases solisti. Pie Strasbūras filharmonijas orķestra diriģenta pults – Džons Nelsons. Ja jūs interesē Berliozs un Trojieši, šī ir obligātā klausāmviela!  

Drīzumā Trojieši aktualizēsies arī Latvijas informatīvajā telpā – Didonas lomā nākamā gada 25. janvārī Bastīlijas operā Parīzē debitēs Elīna Garanča. Jauniestudējumu, kuru varēs noskatīties līdz 12. februārim, veidos Parīzes operas muzikālais vadītājs Filips Žordāns un viens no nozīmīgākajiem mūsdienu režisoriem Dmitrijs Čerņakovs (viņš noteikti izvēlēsies ļoti laikmetīgu, psiholoģisku interpretāciju).

Nekur citur pasaulē šajā sezonā Trojieši neskanēs – tikai Vīnē un Parīzē. Bastīlijas operā dziedās luksusa klases solistu ansamblis.

Bruņu vietā – tautastērps

Šajās dienās Vīnes Valsts operā var dzirdēt arī Riharda Vāgnera Loengrīnu. Pirms četriem gadiem tapušais iestudējums ir Vīnes Valsts operas sadarbības auglis ar Cīrihes operu. Vācu režisors Andreass Homoki, kurš ir Cīrihes operas intendants, atļaujas atkāpties no Vāgnera norādēm un pārceļ darbību no X gadsimta Antverpenes uz XIX–XX gadsimta miju Bavārijas kalnu ciematā: drāma attīstās slēgtā telpā, kas līdzinās minimālistiskam alus krogam, – šeit notiek kāzas, bēres, konflikti un svinības.

Varoņi ģērbušies Bavārijas tautastērpos, kas ir kā bruņas (personāži, kuri zaudē spēku un ietekmi, zaudē arī tautastērpu – kad Telramunds ar Ortrūdi tiek padzīti no Brabantes, viņi paliek apakšveļā). Visi lielie politiskie un personiskie jautājumi, kuri tiek aplūkoti Loengrīnā, tiek reducēti līdz lauku kopienas mērogam – līdzīgi, kā cilvēcei nozīmīgākās problēmas tiek risinātas šaurā lokā ANO Drošības padomes sēdēs. Šādu analoģiju piedāvā režisors Andreass Homoki.

Mazā kopienā, kurā negaidīti parādās svešinieks, viss notiek tieši un emocionāli, atgādina režisors. Tautiskums, naivās mākslas klātbūtne, ticība Dievam un brīnumam – tie ir uzveduma galvenie ingredienti. Tie iegūst spēku, pateicoties iespaidīgajai muzikālajai interpretācijai. Loengrīnu diriģē izcilā Simona Janga – 1993. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti, kura stājās pie Vīnes Valsts operas pults. Pašlaik austrāliešu mūziķe ir viena no visvairāk pieprasītajām un labākajām operas un simfoniskā repertuāra diriģentēm. Viņa ir Vāgnera stihijas valdniece, šajā mūzikā Simona Janga jūtas pārliecinoši: orķestris viņas vadībā skan spēcīgi, krāsaini un piesātināti. Viņa uzlādē mūziku ar īpašu teatralitātes enerģiju – šis Loengrīns ir dinamisks un interesants, nevienu mirkli nekļūst banāls un vājš.

Šajā izrāžu ciklā Vīnē titullomā debitē austriešu varoņtenors Andreass Šāgers, kurš katru reizi pārsteidz ar šķietami neizsmeļamiem savu vokālo spēku resursiem. Loengrīna mīļoto Elzu atveido Dienvidāfrikas soprāns Elza van den Hēvere, kura atrod pareizo naivuma un dramatisma līdzsvaru.    

Piektdien, 2. novembrī, plkst. 19 (pēc Latvijas laika) Vīnes Valsts operas mājaslapā varēs noskatīties Loengrīna tiešraidi, savukārt svētdien, 4. novembrī, plkst. 17.30 (pēc Latvijas laika) turpat būs skatāma Trojiešu tiešraide.            

Trojieši
Diriģents Alēns Altinoglu, režisors Deivids Makvikars
Vīnes Valsts operā 1., 4. novembrī

Loengrīns
Diriģente Simona Janga, režisors Andreass Homoki
Vīnes Valsts operā 2., 7. novembrī

www.wiener-staatsoper.at

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja