"Šobrīd mēs lepojamies ar augļiem, kas sēti pirms 30 gadiem. Ja tagad atslābsim un neinvestēsim mūzikas izglītībā, pēc gadiem 30 vairs šādi nevarēsim teikt, ka mums ir izcili mūziķi pasaulē," sacīja Vaivode.
Viņa norādīja, ka ārzemju presē bieži jautā - kā tas var būt, ka Latvijā ir tik slaveni mūziķi? Atbildot uz šo jautājumu, izglītības nozīmi pasvītrojis arī pats Nelsons, ar kuru Vaivode nesen tikusies Ņujorkā: Latvijā ir izcila muzikālā izglītība - ne tikai skaitliski lielais bērnu mūzikas skolu tīkls, bet arī muzikālā audzināšana skolās.
"Uz jautājumu, ar ko Latvijai lepoties, man atbildēt ir ļoti vienkārši - ar Latvijas mūziķiem un mūziku, kuriem atšķirībā no zinātnes un zālēm, kas diemžēl reizēm aiziet pasaulē ar citas valsts vārdu, vienmēr tomēr ir klāt vārds Latvija, Rīga vai vismaz "dzimis Latvijā"," sacīja Vaivode.
Viņa norādīja, ka bieži dodas "pēc pašlepnuma potes" ārpus Latvijas, lai vērotu latviešu mūziķus uz pasaules lielākajām skatuvēm. "Un tur to var saņemt pārpārēm," viņa piebilda, uzslavas veltot gan Latvijas operdziedātājiem un instrumentālistiem, gan komponistiem - Pēterim Vaskam, Ērikam Ešenvaldam, Mārtiņam Viļumam, Rihardam Dubram un citiem, kuru vārdus pasaulē zina un kuru mūzika ir pieprasīta. "Tehnokrātu pietiek visur pasaulē, arī mūzikā, bet mēs protam būt sirsnīgi, labestīgi, sāpīgi un priecīgi."
"Ešenvalds ir tik pieprasīts, ka nesen pat kļuvis par rezidences komponistu Kembridžā," pastāstīja Vaivode.