Virsdiriģenti: nenovelsim rūpes par Dziesmu svētku kustību tikai uz pašvaldībām

Brāļi latvieši, turēsimies cieši kā žāģa zobi valstij pie rīkles!

Izskatās ka daudziem nav pat nojausmas par Dziesmu svētku kustības un nacionālās kultūras izšķiroši svarīgo nozīmi kā latviešu tautas un valodas pašsaglabāšanās spēku, arī vērtību orientēšanu pareizā virzienā. Piedevām vēl sociālā funkcija: šie cilvēki, kuri dzied korī vai dejo tautas deju kolektīvā nejūtas vieni, cits citu atbalsta. Vai arī tas nav sevišķi svarīgi mūsu arvien vairāk novecojošajā sabiedrībā un grūtos laikos?

daži komentētāji ir tālu no latviešu nacionālās kultūras, kuru NEIZNĪCĪNĀJA pat PADOMJU vara. Tagad to ar vienu pildspalvas šņāpienu iznīcina pašmāju kangari, kuri arī, acīmredzot, pat nesaprot jēdzienu "tautas māksla", un tās mantojuma patieso vērtību. Tie, kas nievājoši izsakās par šī mantojuma saglabāšanu un attīstīšanu ir absolūti tukši cilvēki, kuriem rūp tikai nauda. Dejotāju skaits ar katriem Svētkiem pieaug, pieaug kopējais dalībnieku skaits. Runa iet par 1 miljonu latu latviešu tautas kultūrai. Nu bet, jā- 1 židam katru mēnesi 236000Ls jāmaksā ( gadā tie 2 832 000 Ls), nevaram tos atraut priekš Dziesku un deju svētkiem , kas pastāv kopš 1873. gada, jeb 136 gadus!

diriģentu satraukums ir pamatots. Kaut vairāk būtu šādu balsu, varbūt izdotos ko saglabāt vēl kādu paaudzi. Patreiz izskatās, ka sabiedrība paliek aizvien kulturāli nabagāka.

par tikai viena ierēdņa prēmiju var izmitināt un apmaksāt ceļu vismaz pāris koriem.

Valstij naudas nav,pašvaldībām naudas nav,tātad visa atbildība uz virsdiriģentiem un kolektīviem. Paši samet par Ls, un ja grib dejot un diet tad paši īrē,paši driķē biļetes un paši izplata. Valsts ir nabaa un tukša un citiem mūsu dziesmu nevajag,jo pašiem savas dziesmas un lūgšanas.

“Popeļi, popļasaļi,” (Vesti segodņa reportāža par 2008. g. dziesmu svētkiem), jauki jauki, bet kāpēc Rīgas domei maksāt par to jandāliņu?

kāpēc viss pie mums LV tiek darīts ar ļoooooti lieku atkāpi....? tiešam..dejotāju paliek arvien mazāk... tautu deja bij uz urrā80tobeigās-90to sākumā... nu kkā mistiski.

Paskaties vērīgāk, cik palicis dziedātāju un dejotāju. Galvenais, cik viņu būs pēc desmit gadiem. Tautas tērpi kļūst par ekskluzīvu lietu un katra aktīvā dalibnieka personīgo problēmu. Tad vēl svētku komercalizācija. Pietiekami ilgi mana ģimene ir aktīvi visā bijusi un redzam negatīvās izmaiņas.

izskatās, viņi nedzīvo šodien un šeit. ārpus realitātes ziņa šī ir.

Saku gan, ka padomju laikos bija slikti. Liela daļa latviešu mūzikas atradās ārpus repertuāra, tās vietā "internacinālisms" un великая победа. Tas un daudz citu padomju propagandas veikumu mankurtizējuši latviešus tiktāl, ka lielai daļai sabiedrības liekas, ka "Ilgais ceļš kāpās" ir latviešu televīzijas seriāls.

nesaprotu ko viņi cepas - sanāk visi dziedātgribošie kopā un uzdzied pirms 100 gadiem tā arī darīja un visiem bija prieks tagad rodas sajūta, ka šiem diriģentiem tajā lietā ir savtīgas intereses....

piekrītu = igauņiem dziesmu svētkos dzied pieaugušo kori kopā ar bērnu koriem un iznāk jauka kopādziedāšana, kas patiesībā arī ir šo svētku BŪTĪBA. bet latviešiem viss ir jāsarežģī... un citiem uz svētku rēķina "jāuzvārās"...

kaapeec ir iznjemti pedeejie 2 komentaari?

Nu jā.... Bet tomēr.....Nu kāpēc mums skolēnu Dziesmu svētki ir atsevišķi no Vispārējiem ? Apvienot nevar ? Nauda... Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra ? Varbūt funkcijas var pielikt ministrijai vai citai valsts institūcijai ?