Andris Dzenītis ****
Neba jau profesionāļi būs Kartupeļu operas advokāti vai soģi – šī veikuma vērtība jāvētī jaunajai paaudzei ar saviem sajūsmas spiedzieniem vai: "Mammu, es gribu mājās!" Pirmizrādes reizē klausītāju rindas tukšākas nekļuva, taču teju trijās stundās izvērstā iestudējuma apjoms varētu būt kompaktāks. Apbrīnojama ir Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora Tiara varēšana un acu spožums, spēja saglabāt darbošanās atraktivitāti, Mazā Kartupeļa izturība lomā tās sarežģītībā. Sešu komponistu veikums nav stilistiski viennozīmīgs. Pirmajam cēlienam beidzoties (Lolita Ritmane, Evija Skuķe, Rihards Dubra), pie sevis priekpilni secināju, ka beidzot radies patiesi augstvērtīgs darbs bērniem, kurš vienlaikus iepazīstina gan ar dažādām mūzikas stilistikas šķautnēm, gan augstu māksliniecisku uzstādījumu – pretstatā atsevišķu bērniem domātu mūziklu saldajam seklumam. Tomēr otrā cēliena pārcukurotais fināls (pat dubultfināls) pēc Andra Sējāna ģeniālās ainas par stērķeļpāra "lipīgo mīlu" ir jau par daudz. Talanta virsotne – Mārtiņa Brauna Kurmja aklās mīlas aina Jāņa Strazdiņa izpildījumā. Katram ticis pēc nopelniem: Dubra – lielisks baroka imitētājs, Skuķe – krāšņa un negaidīta dramatisko epizožu būvētāja. Jācer uz Kartupeļu operas dzīvotspēju (gan – kompaktāku!).
Inta Pīrāga ****
Pirmoreiz latviešu mūzikas vēsturē operu sacer nevis viens, bet seši komponisti, turklāt strādājot neatkarīgi cits no cita. Kā rāda rezultāts – var arī tā, ja vien katram tiek dots precīzs uzdevums, par ko gādājusi projekta mākslinieciskā vadītāja un diriģente Aira Birziņa, un ja tiek piedāvāts aizraujošs sižets, ko dzejniece Inese Zandere mācējusi no vēsturē balstītiem faktiem pārvērst piedzīvojumā. Tādējādi komponistu rokrakstu dažādība un pieredze nekļūst par traucēkli, bet sava veida "pievienoto" vērtību. Lielais entuziasms un prieks, ar kādu uz skatuves darbojas Rīgas Doma meiteņu koris Tiara, atbildības sajūta, ar kādu savu lomu izspēlē un izdzied Mazais Kartupelis, viņa māsas un brālis, raisa asociācijas ar kartupeļu talku. Nenobrīnīties arī par viņu vokālo izturību un tehniskajiem meistarstiķiem! Ne mazāk aizraujoši iekļaujas arī pieaugušie solisti ar saviem tēliem, veikli un asprātīgi iemiesojoties no viena personāža otrā. Tas ir režisores Margo Zālītes nopelns un māka izcelt šķietami visniecīgākās detaļas, palīdzot tēla un darbības risinājumam. Kaut tērpu un scenogrāfisko elementu izmantojums pieticīgs, savu uzdevumu tie veic precīzi. Iesaku šo notikumu iekļaut savā kalendārā! Tomēr, lai operas apmeklējums nekļūtu par izturības pārbaudi pašiem mazākajiem, der apsvērt iespējas samazināt gandrīz trīs stundu garumu.
Inese Lūsiņa ****
Visinteresantākās idejas dažreiz rodas, nevis lai principiāli darītu pa jaunam, bet pragmatiskas nepieciešamības dēļ – Kartupeļu operas sacerēšanu sadalīt starp sešiem komponistiem diriģenti Airu Birziņu diktēja spiedīgie projekta pabeigšanas termiņi. Ineses Zanderes librets tik dāsns un laika bija tik maz, ka viens nepaspētu. Rezultāts – gan mūzika, gan libreta notikumi, noskaņas, tekstu jēga un iestudējuma gaita "trāpīja" visiem. Bērniem – spraigā darbība, pavērsieni, spilgtie tēli. Pieaugušajiem – kultūrasociācijas un ironiskie zemteksti: "uz ķīseli vienmēr var paļauties", Kurmja bagātības krāšana, kamēr virszemē karo, u. c. Izrāde izklaidē un izglīto – gan par kartupeļu vēsturi, gan mūzikas stiliem un žanriem –, turklāt rāda iedvesmojošu piemēru – vokāli varošais un radoši spriganais Rīgas Doma kora skolas audzēkņu kora Tiara sniegums ir laba reklāma profesionālajai mūzikas izglītībai! Spilgti izpaužas dažādu paaudžu un žanru solisti, sākot ar Mazo Kartupeli Agati Grīnhofu un beidzot ar pieaugušajiem, kuri, līdzīgi komponistiem, pārstāv atšķirīgas mūzikas pasaules no operas līdz mūziklam, džezam, popmūzikai un tradicionālajai kultūrai. Viens gan: izrāde ir jūtami par garu. Zinot, ka katram komponistam bija atvēlēta pusstunda, aritmētika citāda nemaz nevar būt: 0,5 h x 6 = 3 h. Bet – varbūt tomēr? Kopiespaidam nāktu tikai par labu.