Abu lielo jubilāru mantojums šogad tiek aktīvi izmantots dažādos jaunos projektos. KDi jau aprakstīja 60. gados iznākušās plates, kurās par godu Raiņa simtgadei viņa dzeju lasa aktieri Kārlis Sebris, Jānis Kubilis, Mirdza Šmithene, Vera Singajevska un dziesmas ar Raiņa vārdiem dzied Jānis Zābers un Pēteris Grāvelis. Vēlāk ieskaņoti un platēs izdoti arī lugu iestudējumi un sacerētas jaunas dziesmas.
Nupat Mikrofona ieraksti sērijā, kuras izdevumi veltīti pirmām kārtām dzejniekiem, nevis, kā ierasts, komponistiem un izpildītājiem, laiduši klajā albumu, kurā skan dziesmas ar Raiņa un Aspazijas dzeju. To mūzikas autors gan ir viens vienīgs – Raimonds Pauls, kurš šīs dziesmas sacerējis, un tās tikušas ieskaņotas pirms vairākiem gadu desmitiem.
Circenītis aizkrāsnē
Ciklu ar Aspazijas vārdiem izpilda Emīla Dārziņa Mūzikas skolas zēnu koris un solists Jānis Sproģis. Līdzās populārākajām – Pasaciņa un Circenīša Ziemassvētki, kas vēlāk kļuva pazīstama visā Padomju Savienības teritorijā, jo to kā šūpuļdziesmu dziedāja Lilita Ozoliņa slavenajā Aloiza Brenča filmā Ilgais ceļš kāpās, – ir arī vairākas mazāk zināmas. Dziesmas no cikla Baltās dziesmas ar Raiņa vārdiem, ko izpildīja bērnu ansamblis Dzeguzīte, arī vēlāk kļuvušas plaši pazīstamas. Mazo dziedātāju balsis ir tik spalgas, ka tās, liekas, tūliņ pārsitīs skaļruņu membrānas vai bungādiņas. Šķiet, tās ierakstītas magnetofonā, kas griežas par lēnu, lai pēc tam, atskaņotas normālā ātrumā, savukārt skanētu par ātru un izklausītos kā multeņu varoņiem – augstāk nekā patiesībā. Tomēr instrumentālais pavadījums skan tā kā parasti. Kas to lai zina, varbūt katrs no mums bērnības korī, ja balss tika atzīta par pirmo, tātad augstāko, kā tas līdz trešajai klasei bija arī šo rindu autoram, ir dziedājis tādā pašā balsī? Ja būtu saglabājušies ieraksti, varētu salīdzināt. Noteikti arī sen izaugušajiem Dzeguzītes dalībniekiem tas tagad šķiet neticami.
Ne pret ko, tik nāvi
Tomēr vēl daudz iespaidīgāks nekā vēju skaitīšanas penteres "vienaliņa, otraliņa, teraudiņa sapatiņa, vīgaļa vagaļa, decku, kuko deinikdesmit" un "viebīl, dībil, trigum, tragum, sastik, mastik, šķebero, vebero, tilabtip" Dzeguzītes izpildītajā dziesmā Visi vēji ir Aijas Kukules dziedājums trijās dziesmās, kas ļoti kontrastē ar pārējo albuma materiālu.
Šīs trīs dziesmas esot vēl nekad neizdoti atradumi Latvijas Radio fonotēkā – tajās dzirdam pavisam citu Raini nekā pārējās bezbēdīgajās šeit skanošajās bērnu dziesmiņās par putniņiem, incīšiem un krancīšiem zeltītajās vasarās. Nevar rakstīt tikai bērniem vien kā pārpriecīgo Volta Disneja multeņu dziesmu komponists Frenks Čērčils – viņš beigu beigās nošāvās pie savām klavierēm 1942. gadā. "Un tomēr visas manas ciešanas/ Es nemainītu ne pret ko, tik nāvi..." – Rainis nespieda gaili, bet rakstīja dzejolī Ik vakaru, pulkstens sit. Nav šaubu, Aijai Kukulei Raiņa ciešanas un briesmas izdevies izdziedāt daudz labāk, nekā tas būtu bijis pa spēkam citiem latviešu solistiem. Turklāt zīmīgi, ka dzejoli Es pati sevi vēroju Rainis rakstījis sieviešu dzimtes pirmajā personā.
Vēl viens vērtīgs atradums ir dziesma Labā ziema, kuru izpilda tolaik vēl pavisam jauniņās māsas Skrides. Uz ausi – tas pats Dzeguzītes stiliņš, bet nu jau mēs zinām, ka viņas izaugušas par ļoti slavenām mūziķēm. Šo dziesmiņu tagad var pasniegt viņu cienītājiem ar tādu pašu apbrīnu kā zviedru tautasdziesmu cita šīgada varoņa – tolaik četrgadīgā Hardija Lediņa – izpildījumā ar mammu Ruti pie klavierēm. Ak, vēsture!