Lai arī Sūzenas Kolinsas grāmatas, līdzīgi kā Stefanijas Meieres vampīrsāga, nebūt nav literāri šedevri, tomēr jāatzīst, ka Bada spēlēm piemīt zināms cietsirdības šarms, kas galvenokārt izpaužas rakstnieces spraigi noturētajā joņojošajā telegrāfiskajā ritmā, neskaitāmajās sižeta piruetēs un, galvenais, itin veiksmīgā psiholoģiskajā izdzīvošanas stratēģijas pamatojumā, kas piešķir tēliem apjomu un ticamību, – lasītājs var diezgan droši identificēties ne tikai ar vienu, galveno stāsta varoni – drosmīgi pašaizliedzīgo Katnisu –, bet vēl ar daudziem citiem otrā plāna varoņiem – apmēram tā uzvedas un jūtas cilvēki ļoti ekstremālos apstākļos. Triks ir nostrādājisSpriedzi romānā notur arī galvenā intriga – vai pēcapokaliptiskajā katastrofā izdzīvojušās Panemas teritorijas 12 rajonu/sektoru iemītnieku sociāli degradētā, nabadzīgā dzīve, tāpat kā glamūrā dzīve Panemas galvaspilsētā Kapitolijā, ir virtuāls fantoms vai tomēr realitāte. Tas savukārt raisa nākamo jautājumu – vai Kapitolija valdnieku saujiņas rīkotās un veikli manipulētās ikgadējās bada spēles, kurās pusaudžu pāri (vecumā no 12 līdz 18 gadiem) no visiem 12 rajoniem tiek iesaistīti asiņainā realitātes šovā par izdzīvošanu, arī nav veikla manipulācija ar virtuālo realitāti un ne tikai bada spēļu upuru/varoņu, bet arī lasītāju apziņu. Diemžēl filma ir tāla un blāva atblāzma no Sūzenas Kolinsas bestsellera. Tomēr vecais triks ar megapopulāras tīņu lektīras pārcelšanu uz ekrāna atkal ir nostrādājis – Amerikā vien trijās nedēļās ar filmu nopelnītie 300 miljoni ir tam liecinieki.Izbrīna ASV kinoapskatnieku pārāk iecietīgā reakcija uz filmu – trīs un retumis pat četras zvaigznītes: vai nu kritiķi nelasa pusaudžu literatūru (jo salīdzinājums ar grāmatu un filmu ir brēcoši slikts – filmai), vai arī viņi pagaidām rezervēti izturas pret iecerētās kinotriloģijas pirmo daļu, jo to veidojis režisors, kuram kinovidē ir laba slava, – Gērijs Ross uzņēmis apburošo fantastikas gabalu par mīlestību melnbaltā pilsētā Plezantvila un kvalitatīvo Čempionu (par zirgu, oriģinālā – Seabiscuit). Līdzīgi jau notika ar Krēslu – pirmo sēriju kritika aplaimoja ar trim zvaigznēm, bet par katru nākamo ņirgāšanās intensitāte tikai pieņēmās spēkā.Plakanie kartona ķēmiSkumjas raisa ne tikai grāmatas sižeta izrūnīšana, kas visai garās un drausmīgi garlaicīgās filmas (tā velkas teju divarpus stundas) gadījumā jau ir dīvaini, bet gan apstāklis, ka lielākā daļa filmas varoņu ir pataisīti par plakaniem kartona ķēmiem, kuru psiholoģiskais portrets aprobežojas ar vārdiem «viņi uz ekrāna parādījās» (izņemot Oskaram par Ziemas kaulu nominēto jauno aktrisi Dženiferu Lorensu Katnisas lomā un kolorīto Vudiju Harelsonu 12. rajona pārīša padomdevēja lomā, kaut arī izteiksmīgāka par Vudiju ir viņa blondā parūka).Ja jūs, noskatoties filmu, piemēram, mēģināsit atbildēt, kāpēc Katnisas cīņu biedrs Pīta (Džošs Hačersons) vispirms TV šovā atzīstas, ka klusībā mīl viņu, pēc tam sapinas ar neliešiem no izredzētiem rajoniem, bet pēcāk atkal kļūst par Katnisas tuvāko draugu, – nekas nesanāks (grāmatā gan tas ir skaidrs). Ja jūs pēc filmas mēģināsit saprast, kāds ir bada spēļu mērķis un noteikumi (kas secīgi izskaidroti romānā), atkal garām – filmā vispār nevar saprast, no kurienes uz kurieni pusaudži cenšas nokļūt, kas ir Pilnības rags, ar ko tas bīstams, kā zemkupola kaujas teritorijā sponsori nogādā savas dāvanas, kā tur uzrodas ģenētiski modificētās lapsenes, kā – asinssuņi, neko nesapratīsit. Filma čum un mudž no elementārām loģikas kļūdām. Daudzi Kapitolija personāži ir kariķēti līdz tādam neprātam, ka pat Džonam Galjano vistrakākajos sapņos tādi modes spoki nerēgotos. Piemēram, Stenlija Tuči tēlotā šova zvaigzne Cēzars Flikermans atgādina idiotu ar zilu parūku, Vesa Bentlija spēles uzraugs – nelaimīgu parodiju par Mefistofeli no operetes, savukārt kinoveterānam Donaldam Sazerlendam uzticēts ar izteiksmi norunāt dažas klišejiskas frāzes par totalitārās valsts ideoloģisko būtību, kur galvenais ir kontrolēt vergus, nedodot tiem par daudz cerību, – kāda filosofiskas daudznozīmības pērle! Plus vēl visas filmas caurviju vadmotīvs – dzīve ir viens liels realitātes šovs, kurā krāsainos kankaros satērptus bagātniekus no Kapitolija izklaidē bērnu slepkavošana tiešraidē. Kāds oriģināls domas lidojums, kāda mēroga filosofija un televīzijas mediju kritika!Nāve netiek rādītaVienīgais bez niknuma, ka tīņi tiek turēti par totāliem lohiem (un katrs taču arī Latvijā steigs salīdzināt grāmatu ar filmu), kas mani pārsteidza, – kā gan Katnisa no 12. rajona, kurā visi mirst badu (filmā šī ogļraču rajona iedzīvotājus rāda izkāmējušus kā Osvencimas gūstekņus no padomju propagandas filmām), spējusi saglabāt tik apaļus sārtus vaigus un figūrīgu dupsi – badu šī meiča točno necieš.Bonusā jeb sausajā atlikumā no divarpus stundām kino paliek viena aina – kad kokā nakšņojusī Katnisa ar nazi (!) minūtes laikā pārzāģē rokas resnuma zaru, kurā karājas lapseņu pūznis, tas nokrīt zemē un sadzeļ sliktos tīņus – vot, tad no lapseņu dzēlieniem sākas īstens kinematogrāfisks dimedrola trips – kaut gan Dogmai ar tricelīgo rokas kameru šādas ainas tik un tā sanāca iespaidīgāk. Viens gan – filmā, kuras reitings ASV ir PG-13 (tātad uz to var iet arī bērni), ir līdz aptiekas dozām minimizēta vardarbība un asinsizliešanas ainas (atšķirībā no nežēlīgās grāmatas) – nāve tikpat kā netiek rādīta, briesmīgākais ir lapseņu sadzeltās meitenes līķis –, kas diemžēl filmā likvidē arī vienu no svarīgām tēmām Kolinsas darbā – to, cik bērni un tīņi var būt ļauni, asinskāri.Vispār jau žēl. Filmu antiutopiju vidū, kurās bērnu un pusaudžu izdzīvošanas spēles kalpo kā grotesks modelis pieaugušo pasaules likumu apšaubīšanai, ir vismaz divi pasaules līmeņa šedevri – Pītera Bruka Mušu pavēlnieks/Lord of the Flies un japāņu arhicietsirdīgā Karaliskā kauja/Battle Royale (2000). Bada spēļu haltūristi nevar pat kurpes šo divu filmu veidotājiem slaucīt.
Kam domāta? Varbūt interesanti tiem, kuri labi atceras populārās grāmatas Bada spēles sižeta peripetijas. Pārējiem – kārtējais garlaicīgais trešs.
Bada spēles/ The Hunger Games
Fantastikas trilleris. ASV. 2012.
Režisors Gērijs Ross
Lomās Dženifera Lorensa, Džošs Hačersons, Vudijs Harelsons, Lenijs Kravics, Vess Bentlijs, Donalds Sazerlends u. c.
Saule
peteris
xy