Vudija Allena svaigāko filmu Blue Jasmine jeb Jasmīnas stāsts Rīgā sāk demonstrēt nedēļā, kad pirmizrādi Jaunajā Rīgas teātrī piedzīvo amerikāņu dižākā drāmas meistara Tenesija Viljamsa lugas Ilgu tramvajs iestudējums. Ilgu tramvajs, kā zinām, ir dramatisks un emocionāliem kontrastiem līdz nelabumam pārpilns stāsts par divām māsām – Blānšu Dibuā un Stellu Kovaļsku –, šķietamiem pretmetiem itin visā – dzīvesdziņā, cilvēkattiecībās –, kardinālām pretnēm arī seksuālajā, emocionālajā, pat psihiskajā līmenī.
Vai tiešām Ilgu tramvajs
Tas, ka ikviens amerikāņu izdevums savās recenzijās uzreiz pēc sveicinājumiem Vudijam par to, ka viņš atkal filmē ASV (visi Allena tā dēvētie Eiropas perioda darbi mums ir labi zināmi – Vikija, Kristīna, Barselona, Pusnakts Parīzē, Romai – ar mīlestību plus trīs Londonas filmas), norāda uz filmas sižeta bīstamo līdzību ar Tenesija Viljamsa dramatisko šedevru Ilgu tramvajs, protams, mudināt mudina uz salīdzināšanu. Taču diez vai šī 1947. gadā tapušās Ņūorleānas posma lugas smalkās blūziskās melodijas samērošana ar groteski virzīto Allena scenāriju, kura darbība turklāt notiek pēc 2008. gada ASV un globālā finanšu kolapsa metropolēs Ņujorkā un Sanfrancisko, ir auglīgākais ceļš, kā izprast režisora Allena visai viltīgos nodomus (kaut gan interesanta nianse – 1952. gadā Tenesijs Viljamss tika nominēts Oskaram par paša sacerēto kinoscenāriju Elijas Kazana leģendārajai filmai).
Tikpat muļķīgi ir provēt saskatīt Keitas Blānšetas à la Blānšas – Allena filmā Jasmīnas – tēlā līdzību ar pārsmalcināto Vivienas Lī Blānšu, kaut gan Blānšetas filmas māsas bojfrends (perfekta Bobija Kannavales loma) ir acīmredzama un precīzi izdevusies karikatūra par ikonisko Marlona Brando Stenliju Kovaļski.
Būtiskāka par homage to Tennessee Williams (cieņpilns veltījums Viljamsam) Vudijam Allenam kā teju visu savu 45 filmu scenāristam ir pati klasiskā dramaturģiskā atspere – īpatnais konfliktu kvadrāts, kurā pinas abas māsas – Jasmīna (tātad maigā, bet ļoti smaržīgā puķe) un Džindžera (tulkojumā – asā garšviela ingvers). Konfliktu kvadrāts? Jā, tieši tā.
Divu māsu konflikts
Ārējais, acīs krītošais konflikts ir starp abu māsu dzīves uztveri, ko primitīvāk varētu saukt par raksturu sadursmi. Jasmīna ir veiksmīga Volstrītas multimiljonāra sieva, kura dievina visu, kas aizsākas ar priedēkli "luksus", – apartamentus Parka avēnijā ar skatu uz Centrālparku, neprātīgi dārgas drēbes un rotas, viesības un tā tālāk – pat pēc vīra bankrota un viņa finanšu afēru atmaskošanas Jasmīna, būdama faktiski bez naudas, pie māsas ierodas ar četrām Luī Vitona somām un pilna kā mārks. Ak, jā, Jasmīna ir alkoholiķe un, kā smejies, tagad atrodas uz nervu sabrukuma robežas. Varat iedomāties, cik šāds tipāžs ir "garšīga loma" tāda talanta vēriena aktrisei kā austrāliete Keita Blānšeta (es, godīgi sakot, varu iedomāties tikai vienu, kas varētu Blānšetu "aizvietot" – otra Keita, tā, kura Vinsleta).
Pilnīgs (šķietami) pretstats Jasmīnai ir Džindžera – divu sīko un pretenciozo vīrišķu kaprīžu nodzīta mamma, kas īrē noplukušu dzīvoklīti kaut kur Sanfrancisko "neprestižajā" Van Nesa rajonā (lai intrigai paliek tas, kāpēc arī Džindžera ir pašas māsas "ekskluzīvās ģimenes" krāpšanas upuris). Un Jasmīna zina, ka savā labklājīgajā dzīvē "kā pasakā" ir bijusi ļoti cietsirdīga – vienreiz, bet līdz kaulam.
Tā dzīvot nedrīkst!
Viņas abas mēģina viena otrai pierādīt klasisko mantru, ka "tā dzīvot nedrīkst" – ka dzīvesveids, kuru izvēlējusies katra no māsām, nekur neder. Saprotams, nekam nederīgais ir pretējās puses viedoklis. Turklāt ir visai grūti nošķirt, kur atrodas šķirtne starp cilvēcisku līdzjūtību un reālu nicinājumu. Groteskas krāsas māsu attiecībās Vudijs Allens un abas aktrises (laba ir arī Džindžeras tēlotāja Sallija Hokinsa) nežēlo. Puņķi un asaras mijas ar kašķiem un teju roku palaišanu. Žēlošana kontrastē ar dusmu un izmisuma epizodēm. No vienas puses, Allens bez sentimentiem demonstrē hroniskas dzērājas portretu, no otras, rāda, ka arī šajā cilvēkā deg alkas pēc gaismas un skaidrības.
Tieši otrs konfliktu kvadrāta pāris ir tas interesantākais – māsu "iekšķīgais" konflikts – konflikts katrai pašai ar sevi. Kā normālām sievietēm, abām gribas būt mīlētām, dzīvot komfortablu dzīvi, taču stils un gaume vai līdzekļi, kurus tās izvēlas un lieto savu cilvēcisko vēlmju sasniegšanai, nonāk nemitīgā pretrunā, lielā ķezā – starp vārdiem un darbiem. Vai pareizāk – nespēju šos darbus pārvērst realitātē. Un izrādās – abas māsas nemaz nav tik atšķirīgas – pelēkā pele Džindžera un viņas šarmanti ciniskā radiniece Jasmīna. Klasiskais modernās XX gadsimta cilvēka drāmas konflikts, kuru atklāja Antons Čehovs, – starp metafiziskajām ilgām un skarbo realitāti. Čehovam šis iekšējais konflikts bija dzinulis radīt savus nemirstīgos dramaturģijas meistardarbus, kas allaž balansēja starp farsu un melanholiju. Allenam, rādās, arī. Tas arī bija jāpierāda – Čehovs dzemdēja Viljamsu, abi kopā – Vudiju. Malači, zēni!
Jasmīnas stāsts
Drāma, komēdija. Režisors V. Allens. Lomās K. Blānšeta, S. Hokinsa, B. Kannavale