Filmas oriģinālnosaukumu Race būtu bijis iespējams latviskot ne tikai kā neitrālo un uz darbību vērsto nosaukumu Skrējiens, bet arī kā Rase. Tas visdrīzāk samazinātu šā darba komercpotenciālu – izredzes ievilināt zālē Latvijas skatītāju –, taču precīzi ilustrētu šīs biogrāfiskās drāmas galveno tēmu un jēdzieniskos akcentus. Filmas galvenais varonis – afroamerikāņu atlēts Džesijs Ouenss (1913–1980) – vēsturē iegājis kā sportists, kurš ieguva četras olimpiskās zelta medaļas un triumfēja 1936. gada olimpiādē, kas notika Berlīnē – nacistiskajā Vācijā. Viņa rase un uzvaras nacistu līderu acu priekšā grandiozajā olimpiskajā stadionā neatbilda nacisma ideoloģijas priekšstatiem par āriešu izredzētību, taču arī vide XX gadsimta sākuma Amerikā, kurā izauga Džesijs Ouenss, viņu padarīja par "otrās šķiras" cilvēku.
Uz vēsturiskiem faktiem būvētā drāma stāsta par spilgtu sportisku talantu un šķēršļiem, kuri tiek pārvarēti. Filma Skrējiens demonstrē cienījamu profesionalitātes līmeni vides un laikmeta – 30. gadu Amerikas un Vācijas – atainojumā. Džesija Ouensa lomas atveidotājs Stīvens Džeimss savu varoni spēlē ar sirdsskaidru entuziasmu un naivitāti. Vai tāds bija atlēts Džesijs Ouenss – ne man teikt, taču filmā viņa partnerība ar Džeisonu Sudeiki, kurš tēlo Ouensa treneri, ir atraktīva un saistoša. Filmas darbība sākas, īsu brīdi pirms Džesijs Ouenss dodas uz koledžu – arī tas ir kas īpašs 30. gadu ASV un viņa ģimenes pieredzē. Tur sākas Ouensa sportista karjera.
Filmas darbība sadalās vairākās daļās: Ouensa gaitas un uzvaras pirms 1936. gada olimpiskajām spēlēm, viļņošanās ap ASV Olimpiskās komitejas un paša Džesija Ouensa lēmumu startēt, nevis atturēties no piedalīšanās spēlēs, kas notiek nacistiskajā Vācijā, un grandiozā spēļu norise ar sporta drāmai raksturīgo sacensību dramaturģiju un dramatismu.
Spēka un uzvaras akts
Režisors Stīvens Hopkinss nav skaļš vārds kino ainavā, kaut filmējis daudz un intensīvi, pamatā gan nodarbodamies ar asa sižeta filmu un pēdējā laikā TV seriālu veidošanu. Interese par ASV un sporta vēsturē balstīto drāmu, kas turklāt maksā arī nodevas pretrunīgi vērtētajai dokumentālo filmu klasiķei Lenijai Rīfenštālei un viņas Olimpijai, ir pārsteigums.
Pie Lenijas Rīfenštāles (1902–2003), šīs ģeniālās sievietes, kura pārdeva dvēseli sātanam (fīreram, nacistiem), vērts pakavēties. Kaut Lenija Rīfenštāle Skrējienā ir vien otrā plāna personāžs (lomā – Karisa van Hautena), fakts, ka tapusi spēlfilma, kurā režisorei ierādīta būtiska vieta, nav nemaz tik pašsaprotams. Ilgu laiku pēc Otrā pasaules kara savas sakompromitēšanās ar fašismu un pašaizliedzīgās darbošanās Vācijā Hitleram pietuvināto kultūrdarboņu lokā dēļ Lenija Rīfenštāle publiskajā telpā (īpaši Vācijā) bija persona non grata. Tikai XX gadsimta otrajā pusē arvien mazāk tika pievērsta uzmanība viņas ideoloģiskajiem grēkiem un arvien azartiskāk tika slavināts viņas kā dokumentālā kino meistares unikālais talants.
Filma Olimpija, kuru Lenija Rīfenštāle uzņēma 1936. gada olimpisko spēļu laikā, ir nozīmīgākais darbs viņas radošajā biogrāfijā. Divdaļīgais megaopuss Olimpija I. Nāciju festivāls un Olimpija II. Dailes festivāls nāca klajā 1938. gadā. Viņa radīja odu sportam un ķermeņa kultūrai, vienlaikus izstrādādama tos sporta filmēšanas paņēmienus, kurus izmanto arī mūsdienās. Olimpija ir ietekmējusi arī fotogrāfijas vēsturi, klipu estētiku, TV sporta spēļu fiksāciju, filmas sekas jūtamas audiovizuālo mediju vēsturē. Olimpija ir ne tikai olimpisko spēļu hronika, bet gan kadra estētikas un montāžas virtuozitātes paraugs, estetizēts idealizēto atlētu spēkošanās tēls.
Filmas Olimpija veidošanai tika veltīti milzīgi līdzekļi, Lenijas Rīfenštāles rīcībā bija neierobežoti materiālie resursi, milzīgs daudzums filmlentes, desmitiem operatoru, sarežģītas palīgierīces – lifti, katapultas, sliedes, rati – tas viss īpašu kameras kustību radīšanai, lai notvertu sportistu sniegumu un vēlāk padarītu to par savdabīgas mitoloģijas apdvestu pārcilvēciska spēka un uzvaras aktu.
Lenijas Rīfenštāles operatori izmantoja noteiktus rakursus (arī zemos), kas ļāva piešķirt sportista kustībām dramatismu un poētismu, bet pašus atlētus padarīja par dievišķiem, izredzētiem, mitoloģizētiem supervaroņiem. Jau pēc Džesija Ouensa triumfa Lenija Rīfenštāle lūdza viņam atkārtot lēcienu tieši filmas vajadzībām – rakursa izteiksmības vārdā (arī šī epizode ir filmā Skrējiens.) Uzfilmēto materiālu Lenija Rīfenštāle montēja divus gadus. Filmas panākumi bija triumfāli, un ne tikai Vācijā.
Rasu tīrības paranoja
Džesijs Ouenss – 1936. gada olimpisko spēļu sensācija – bija viens no Lenijas Rīfenštāles filmā kanonizētajiem sporta dieviem, kura ādas krāsa bija absolūtā konfliktā ar nacistu ideoloģiju. Ne velti filmā Skrējiens ir iekļautas epizodes, kurā Gebelss deklarē, kāpēc Ādolfs Hitlers nevar apsveikt zelta medaļas ieguvēju Ouensu, – viņš nevar tikt nofotografēts kopā ar "kaut ko tādu". Skrējienā nacistu eliti personificē zaglīgi glūnošais Gebelsa lomas atveidotājs, Hitlera stāvs ir vien nojaušams.
Atskaņas un fragmenti no Olimpijas tapšanas ir arī Skrējienā, jo, kā pareizi atzīmēja Lenija Rīfenštāle (filmā sarunā ar Gebelsu), viedi akcentēdama mediju spēku un to ietekmi uz ļaužu prātiem un vēstures gaitu, – jūsu spēles bez manas filmas drīz vien aizmirsīs. Lenijas Rīfenštāles līnija filmā ir viena no negaidītākajām. Bez tās tā būtu vēl viena sporta drāma, kas veidota, ievērojot Holivudas klasiskā stila principus, un akcentē rasu aizspriedumu tēmu 20.–30. gadu ASV un politisko klimatu – rasu tīrības paranoju – 30. gadu Vācijā.
No veiksmīgākajiem aktierdarbiem ir pieminams Džeremija Aironsa tēlotais ASV Olimpiskās komitejas darbonis Everijs Brendidžs, kurš arīdzan neprata nošķirt biznesa intereses no olimpiskajiem ideāliem.
Skrējiens/Race ***
Biogrāfiska drāma. Režisors Stīvens Hopkinss. Francija, Vācija, Kanāda. 2016. Lomās Stīvens Džeimss, Džeisons Sudeikis, Džeremijs Aironss, Viljams Hērts, Karisa van Hautena