Sensenos laikos, kad briti bija radījuši eleganto superspiegu Džeimsu Bondu skotu proletārieša Šona Konerija veidolā un bija tapusi pirmā no vēlāk fenomenāli populārajām Bonda filmām (Dr. No, 1962), amerikāņu kolēģi negribēja palikt bešā. Bija XX gadsimta 60. gadi – savus muskuļus mērķtiecīgi pumpēja jauneklīgi vitālais masu medijs televīzija, un Holivudas ļaudis mērķtiecīgi devās izmantot tā potenciālu.
Rīdzinieks Holivudā
Dzima TV seriāli, un kino druvās rūdītie ļāvās garo stāstu – seriālu – plūdumam. Tieši 60. gados ASV tika radīts seriāls Vīrs no U.N.C.L.E./The Man from U.N.C.L.E. (1964–1968), kuram ir dīvaina un teju netverama saistība ar šo pasaules kaktiņu, lai gan šis seriāls nekad nav rādīts Latvijā. Šo darbu producējis Rīgā dzimušais un savu karjeru Holivudā uzbūvējušais Boriss Ingsters – ilgus gadus teju piemirsta personība, kuras spalviņas krāšņi iezaigojušās vien pēdējos gados, kad īpašu popularitāti un kulta statusu ir ieguvis tā dēvētais film noir – viens no populārākajiem un tiražētākajiem 40.–50. gadu Holivudas žanriem ar vizuāli izsmalcinātajām, fatālajām detektīvdrāmām un efektīgajiem stila aksesuāriem.
Boriss Ingsters savulaik uzņēmis mazu filmu Svešinieks trešajā stāvā/Stranger on the Third Floor (1940), kuru akadēmiķi uzskata par film noir stila aizsācēju Amerikas kino. Būdams profesionāls scenārists, Ingsters režisējis tikai dažas filmas, Svešinieks trešajā stāvā ir slavenākā no tām. Savukārt 60. gados Boriss Ingsters droši devās TV biznesā, producēdams TV seriālu Vīrs no U.N.C.L.E. (saīsinājuma atšifrējums – United Network Command for Law and Enforcement; neveikls latviskojums – Apvienotais likuma izpildes tīkls), kuram bija jākļūst un kurš arī kļuva par amerikāņu Bondu plašām televīzijas skatītāju masām.
Tas bija aukstā kara apstākļos izspēlēts spiegu gabals, kas cītīgi un sekmīgi imitēja Bonda stilistiku. Tikai atšķirībā no britu produkta – 1964. gadā nāca klajā jau trešā Bonda filma Goldfinger – amerikāņu seriāls paļāvās uz slepeno aģentu pāri, divu naidīgu lielvaru pārstāvjiem, kurus lielās politikas spēles uz brīdi ir padarījušas par partneriem. Kā anekdotē – divi spiegi – krievs un amerikānis –, kuri vienojošies kopīgā misijā pasaules glābšanas vārdā, izcīnot cīņu ar kārtējo superneģēli.
Cirka mākslinieku veiklība
Šajā ziņā britu režisora Gaja Ričija filma uzticīgi seko senā seriāla sižetiskajam uzstādījumam un varoņu tipoloģijai – ir gan krievs Iļja, kuru tēlo bagātas amerikāņu ģimenes atvase aktieris Ārmijs Hamers, gan amerikānis Solo, kuru spēlē aktieris ar pastīva modeļa daili Henrijs Kevils. Pašā filmas sākumā kaut kur ap Checkpoint Charlie – uz Austrumu un Rietumu Berlīnes robežas – viņi vajā viens otru ar cirka mākslinieku veiklību, šķērsojot (vai gandrīz to izdarot) mirušo zonu starp Berlīnes mūri, taču drīz viņiem lemts kļūt par partneriem. Tādas spēlītes, ko nosaka aukstais karš un nepieciešamība konfrontācijas pozīcijās esošajām lielvarām uz mirkli pieklusināt savas nesamierināmās pretrunas, lai kopīgi cīnītos pret superneģēli.
Neģēlis ir itāļu lielrūpnieku ģimenīte, kas, iespējams, ir iesaistīta atomieroča izgatavošanā. Slepeno dienestu rīcībā ir informācija, ka itāļu labā strādā zinātnieks, kurš sadarbojies ar nacistiem. Savukārt Austrumberlīnē kādā autoservisā niekojas zinātnieka meita Gabija – lomā zviedru aktrise Alīsija Vīkandere (Karaliskā dēka). Viņa azartiski iesaistās slepeno dienestu intrigās, liekot tikai mazliet aizdomāties par sava entuziasma patiesajiem iemesliem. Īsi sakot – meiča pārsteidzoši mundri gatava palīdzēt krievam un amerikānim uzmest savu sen neredzēto tēvu zinātnieku un tēvoci, kurš rada masu iznīcināšanas ieroci.
Indīgas puķes smarža
Britu kritiķi pret Gaja Ričija jauno filmu ir bijuši ļoti skeptiski. Iespējams, tāpēc, ka viņi lieliski pazīst oriģināldrēbi – TV seriālu – un salīdzina to ar mūsdienu versiju. Tiem, kuri nav redzējuši seriālu, ir vieglāk – nav jānodarbojas ar salīdzināšanu, kas jaunai filmai par labu nenāk – vismaz galveno aktieru spēles ziņā. Oriģinālā spiegus atveidoja Roberts Vons un Roberts Makalems, kuri filmējušies n-tajās (105!) šīs amerikāņu "bondiānas" sērijās. Būtībā britu bondiāna ar savām 24 filmām (pēdējā – Spektrs – nāks klajā šogad) ir tāds mazulītis.
Gajs Ričijs ir labs režisors, kurš veidojis stilīgas, britiskas gangsterdrāmas un pratis padarīt Šerloku Holmsu par mūsdienu blokbasteru varoni. Tomēr ar Vīru no U.N.C.L.E. viņam, šķiet, īsti nav izveidojusies jūtu ķīmija. Galvenais filmas spiegu pāris darbojas bez īpaša šarma un vitalitātes. Uz abu puišu fona kā indīga puķe gozējas Elizabetes Debickas (Lielais Getsbijs) atveidotā multimiljonāre lielrūpniece Viktorija. Šai dāmai, kura varētu mīlēt gan Versači, gan Dolči, gan Gabanu (skaistās dzīves aksesuāri filmā ir prezentēti lieliski – arī bez piesauktajiem dizaineriem), nav problēmu ielaist lodi pierē jebkuram, kurš apdraud viņas biznesu.
Gaja Ričija filmā šķietami ir visi nepieciešamie atribūti – spiegi un viņu nemitīgā konfrontācija, draisks flirts ar automehāniķi Gabiju, ļaundari, kuri draugos ar progresīvajām tehnoloģijām, vajāšanas, ātrums, temps, labi iezīmēta vide – no Austrumberlīnes līdz itāļu miljonāru apartamentiem –, un tomēr, un tomēr... Man nav pārliecības, ka filmai būs lemts realizēt tajā iestrādāto turpinājuma potenciālu un ka apvienotie spiegi no U.N.C.L.E. darbosies arī turpmāk vēl dažu filmu garumā.
Argumentācijas, kāpēc vīrs (vīri) no U.N.C.L.E. ir labāks vai vismaz līdzvērtīgs Bondam, filmā nav. Iespējams, filmu nevajadzēja taisīt britam Ričijam (kā zināms, projekts tapa mokoši, un režisors tika meklēts ilgi, notika neskaitāmas izmaiņas radošajā komandā; filmas projektā bijuši iesaistīti gan Kventins Tarantīno, gan Stīvens Soderbergs u. c.). Iespējams, viņa – īsta brita – būtība un zemapziņa pretojas virsuzdevumam klonēt Bondu. Vīrs no U.N.C.L.E. nespēs pārspēt aģentu 007 un šīs franšīzes labākās filmas, kurās noteikti ietilpst arī tās, kas mums dzīvā atmiņā, – ar Danielu Kreigu. Taču, ja atmetam visus kontekstus un ļaujamies filmai, – savs prieciņš būs.
Vīrs no U.N.C.L.E./The Man from U.N.C.L.E.
Spriedzes filma, komēdija. ASV. 2015. Režisors Gajs Ričijs
Lomās Henrijs Kevils, Ārmijs Hamers, Alīsija Vīkandere, Elizabete Debicka u. c.
@@@