Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Izrādes Sarkans recenzija. Idejas iegūst vitalitāti

Luga Sarkans pārsniedz mākslu un realitātē beidzot pievārē pašu dzīvi. Stila tīrības ziņā Valmieras teātra izrāde patiesi ir meistardarbs

Valmierā iestudētā amerikāņu dramaturga Džona Logana luga Sarkans/ Red vairāk atgādina māksliniecisku veidojumu nekā izrādi jeb scēnisku kompozīciju – režisors un sava iestudējuma telpogrāfs Reinis Suhanovs Valmieras teātra zālē LMT Mansards iekārtojis minimālisma stilā veidotu instalāciju un, atļaušos apgalvot, šedevru – trīs ārkārtīgi skaistas un intensīvi sarkanas plaknes, domātas kā Marka Rotko gleznas. Stila tīrības ziņā Sarkans patiesi ir meistardarbs. Tikai trīs degoši sarkani taisnstūri – viens izvietots divos līmeņos centrā, divi – pie sānu sienām.

Intelektuālais grāvējs

Pasaulē lugu un izrādi Sarkans sauc par intelektuālu un populāru, tas jau vien ir paradokss. Tā tiešām ir intelektuāla literatūra, kuras tēma ir modernā māksla (vēl trakāk – tas ir pretrunām pilns divu gudrinieku disputs par abstrakto glezniecību), tajā pašā laikā tā ir ļoti populāra luga, kuras iestudējums Ņujorkā ieguvis sešas Tonija balvas (augstākais teātra apbalvojums ASV), – tāpēc Sarkans ir sava veida intelektuālais grāvējs.

Šis fenomens ir viegli izskaidrojams. Slavu un naudu dramaturgs Džons Logans ir nopelnījis kā scenārists, viņa darbu vidū ir tādas Holivudas filmas ar superzvaigznēm kā Svīnijs Tods. Flītstrītas dēmoniskais bārddzinis (ar Džoniju Depu), Aviators (ar Leonardo di Kaprio), Pēdējais samurajs (ar Tomu Krūzu), Gladiators (ar Raselu Krovu) un citas.

Lugas Sarkans pirmizrāde notika 2009. gada nogalē teātrī Donmar Warehouse Londonā, trīs mēnešus vēlāk – Ņujorkas Brodvejā. Galveno – Marka Rotko – lomu abās pilsētās tēloja kinozvaigzne Alfreds Molina (Frīda, Magnolija, Zirnekļcilvēks, Da Vinči kods, Persijas princis u. c.), viņa jauno palīgu gleznošanā un sarunās – Edijs Redmeins, kurš nesen ieguvis popularitāti ne tikai kā britu zīmola Burberry modelis, bet arī ar filmām (Les Misérables, Otra Boleinu meita, 7 dienas un naktis ar Merilinu Monro).

Teksta dominante

Valmierā Marku Rotko tēlo teātra premjers Tālivaldis Lasmanis, viņa asistentu Kenu – jaunais talants Mārtiņš Meiers. Par aktieru dueta titānisko veikumu – vēlāk. Izrādē būtisku lomu spēlē ne tikai abi aktieri, bet arī lugas intelektuālais konteksts. Sarkanā nozīmīga ir teksta dominante, turklāt teksts ir, ja tā drīkst teikt, sarežģīts.

Šeit var vilkt paralēles ar Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē iestudēto Kristapa Pētersona operu – lekciju Mihails un Mihails spēlē šahu, kurā zīmīga vieta ir Sergeja Timofejeva libretam, kura sižets vairāk līdzinās literāram darbam – esejai, kurā apvienota vairāku slāņu vēsturiskā jeb padomju mitoloģija (par XX gadsimta ideoloģisko spēli, leģendāro cīņu starp diviem Mihailiem – Botviņņiku un Tālu). Trešais intelektuālais skatuves disputs ir Maikla Freina luga Kopenhāgena (un arī JRT intelektuālais hits) – stāsts par kvantu fiziku un nacionālsociālisma vēsturi.

Nākamais ir vizuālās mākslas konteksts. Te ir jāpiemin amerikāņu videomākslinieks Bils Vaiola, kurš radījis iespaidīgu instalāciju Mocekļi Londonas Svētā Pāvila katedrālē. Tajā četrās videogleznās sešas figūras ne tikai tiek pakļautas ciešanām, bet modernākajās tehnoloģijās "portretēts" arī gaismu ģēnijs Karavadžo – tik iemīļots Markam Rotko, kuram "gaisma bija viss".

Sakrālās mākslas reliģiskās celtnēs ir pulka. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Marka Rotko kapela – baznīca Hjūstonā Teksasā. Tā ir konstruktīvā ģeometriskā minimālisma meistardarbs, un tajā atrodas gleznojumi, kurus pats mākslinieks atzinis par saviem labākajiem darbiem. Taču Rotko brīžam domas mainīja un par "vislabākajiem" uzskatīja citus, brīžam – visus. Citkārt gleznas, par kurām ir runa izrādē, – tās bija paredzēts izvietot Ņujorkas restorānā The Four Seasons, kas mājo arhitektu Mīsa van der Roes un Filipa Džonsona debesskrāpī Seagram.

Freidiska psiholoģiskā mīkla

Daugavpilī dzimušā ebreju mākslinieka Marka Rotko (1903–1970) dzīvē un lugas Sarkans saturā nozīmīgs aspekts ir ne tikai sarunas par moderno mākslu, abstrakto ekspresionismu un konkrētiem gleznotājiem (Tērners, Matiss…), bet arī reliģija (ortodoksālais jūdaisms). Tāpēc luga pārsniedz mākslu un realitātē beidzot pievārē pašu dzīvi (slimību, intensīvas smēķēšanas un hroniskas depresijas iespaidā Rotko beidza dzīvi pašnāvībā). Luga nav tikai intelektuāla diskusija par mākslu – par ko gan var diskutēt šķietami mazizglītots jauneklis, kura vienīgā funkcija ir ik rītu astoņos sajaukt toni un sagatavot audeklu ģeniālajam Rotko?

Lugas sižets "par mākslu" slēpj tekstā analītiskas dzīles, sava veida freidisku psiholoģisko mīklu, kurā plakne iegūst apjomu jeb precīzāk – idejas iegūst vitalitāti. Intensīvi sarkanais sāk mirdzēt kā jūtas. Mākslinieks Rotko no atbildīga skolotāja kļūst par gudru, iespējams, talantīgu mākslinieku (ja ne cilvēku), un visbeidzot – Marks Rotko no mākslas despota kļūst līdzīgs tēva reinkarnācijai – jūdaismā teju neiespējama situācija. Taču iespējams, ka Marks Rotko ir jaunekļa mirušo vecāku iedomātais draugs.

Gudrinieks ar filosofa potenciālu

Kā ar šo arhisarežģīto profesionālo uzdevumu – tēlot ideju un nospēlēt dzīvu cilvēku – tikuši galā Tālivaldis Lasmanis un Mārtiņš Meiers?

Izrādes scēnisko veidolu Reinis Suhanovs radījis ar minimālistisku, estētisku ekstrēmismu un atturīgu dizainu, savukārt kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone korektajā vidē abus aktierus saģērbusi melnos kreklos – tāda drūma elegance. Mākslinieks līdzinās samocītam aktierim gudriniekam ar filosofa potenciālu Tālivaldim Lasmanim, savukārt Mārtiņš Meiers atgādina pārlieku skumju mocekli.

Abus vieno intelektuāla jauda. Otra īpašība ir jūtīgums. Tālivaldis Lasmanis bez dokumentālas jeb portretiskas līdzības tuvojas pretrunu plosītajam Markam Rotko. Savukārt gleznotāja asistents Kens Mārtiņa Meiera tēlojumā līdzinās sapņu tēlam, Rotko iedomu draugam. Viņš ir pārāk ziņkārīgs "kolēģis", kura intelektuālā kapacitāte atgādina gādīgu tēti, nevis izpalīgu. Rotko un darbabiedra attiecībās jaušami freidiski psiholoģiski motīvi un intelektuāls smalkums.

Tālivalža Lasmaņa vēsi tirāniskajam despotam Markam Rotko un pārlieku jutekliskajam Mārtiņa Meiera izpalīgam piemīt prāta gudrība. Tomēr abi mākslinieki ir pārāk labi, lai būtu ticami. Taču intensīvi trakajā lugā "sarkans" nozīmē – intelektuāli pārāks.

Sarkans ****
Valmieras Drāmas teātrī
Režisors Reinis Suhanovs 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja