Nezinu, vai ir kāda mistiska nozīme faktam, ka no vārda Valiant burtiem tik viegli var izveidot vārdu Latvian, bet skaidrs, ka vienai no kompānijas Chrysler Corporation radītajām automašīnām Plymouth Valiant bijusi ārkārtīgi būtiska loma trimdas latviešu jaunatnes dzīvē XX gadsimta 80. gados. To mēs uzzinām no atraktīvi veidotās dokumentālās filmas Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju, kuras pirmizrāde notika 18. novembrī. No 30. novembra tā ir brīvi pieejama Latvijas skatītājiem Nacionālā kino centra portālā Filmas.lv.
Paralēlās dzīves
1971. gadā ražotā mašīna, kuru 1985. gadā iegādājās Juris Bļodnieks, ir izdarījusi milzīgu pakalpojumu ne tikai trimdas jauniešu politiskajām aktivitātēm, bet arī filmai, kuru pēc muzeja un pētniecības centra Latvieši pasaulē iniciatīvas veidojusi Latvijā jau pazīstamā trimdas latviešu režisore Māra Pelēce. Vēsturiski nozīmīgās mašīnas "atdzimšana" ir mugurkauls, kas piešķir informatīvi bagātajam filmas stāstam atraktīvu un zināmā mērā pat aizkustinošu caurviju pavedienu, – veco autiņu, kurš trīsdesmit gadu rūsējis Bļodnieku nama pagalmā, draugi Juris un Andris atbrīvo no pārsega, un līdz ar to pasprūk vaļā arī atmiņu stāsts, ko atbilstošā muzikālā noskaņā ik pa brīdim iekrāso trimdas mūzikas grupas Akacis dziesmas skaņu celiņā.
Atmiņu pavediens sāk risināties 1985. gada augustā, kad Juris savu lēti pirkto, bet izturīgo vāģi nokrāsoja kā "kāzmobili" drauga precībām un pēc tam nolēma krāsojumu padarīt vispārīgāku, lai tas derētu visiem dzīves gadījumiem. Bet trimdas jauniešiem viņu latviskās audzināšanas dēļ lielākā daļa "dzīves gadījumu" ir saistīta ar domām par Latviju – to maģisko pasauli, kurā viņi noteikti kādreiz atgriezīsies. Tāpēc viņi mācās latviešu skoliņās, vasaras pavada latviešu nometnēs un izsauc izbrīnu savos amerikāņu draugos ar to, ka vienmēr dzīvo divas paralēlas dzīves.
Svarīga sastāvdaļa šajā paralēlajā dzīvē vienmēr bija arī politiskās demonstrācijas, kas publiski atgādināja faktu, ka Baltijas valstis ir okupētas, nevis labprātīgi pievienojušās PSRS, un šai politiskajai cīņai tieši jaunieši pievērsušies ar vislielāko entuziasmu. Filmā interesanti vērot, cik amerikāniski lietišķi viņi vērtē un plāno savas operācijas – akciju var uzskatīt par izdevušos tikai tad, ja rezultāts ir fotogrāfija avīzē vai sižets ziņu raidījumā, tāpēc viņi nolemj "darīt kaut ko vairāk nekā staigāt ar plakātiem".
Entuziasms un dzīvesprieks
Tālākais filmas stāsts izriet no lēmuma "rīkoties pamanāmāk", un secīgais notikumu izklāsts palīdz mums, kas tolaik dzīvoja aiz dzelzs priekškara, ieraudzīt skaidru kopējo ainu, par kuras atsevišķajām detaļām bijām tikai kaut ko varbūt dzirdējuši, bet zināt nemaz nedrīkstējām. Piemēram, par mācītāja Māra Ķirsona demonstrāciju 1980. gadā Madridē, kur viņš stāvēja uz sarkanā PSRS karoga, asinīm pilot no roku vēnām, – izrādās, speciālu aprīkojumu mācītājs iepriekš kopā ar draugu dakteri izmēģinājis "svētdienā pēc baznīcas" un vispār akcijās iesaistījies arī tāpēc, ka mācītājus mediji un sabiedrība vairāk ievēro.
Vai cits piemērs – jauniešu pulciņš nolemj, ka pieķēdēšanās pie PSRS vēstniecību žogiem vairs nedod cerēto rezultātu, jo tas jau pārāk bieži darīts un policisti ķēdes pārāk ātri un viegli pārzāģē, tāpēc nolemj divu puišu kājas iebetonēt betona klučos, lai tik viegli nevar dabūt ārā… Un Tēraudu ģimenes mājas garāžā visu nakti notiek betonēšana, bet vecmāmiņa nes jauniešiem ēdienu un tikai no rīta šausmās saprot, ko viņi tur darījuši…
Tādi un līdzīgi stāsti padara šo sabiedriski politisko entuziasmu arī ļoti cilvēcīgu, ne tik patētisku, ievelkot skatītāju trimdas jauniešu dzīvē, kur cīņai par brīvu Latviju netraucē arī "socializēšanās ar meitenēm naktīs kukurūzas laukā". Mācītājs Ķirsons precīzi formulē šo sajūtu: "Ļoti labi, viņos ir dzīvesprieks!" Tāds gaišs dzīvesprieks staro no filmas Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju, jo priecīgs ir arī galvenā varoņa liktenis – vecais valiants, kuru Juris un Andris izkustina no galīga vraka stāvokļa, nonāk automehāniķa Reja pieredzējušajās rokās, sāk sprauslāt, "pielēkt" un pat kustēties… Un tas nekas, ka durvis neturas ciet, – valiants beidzot brauc uz Latviju!