Mums kā ēst ir vajadzīgi šie atgādinājumi, ka latviešu mūzika nebeidzas ar Dziesmu svētkiem, hiphopa mākslinieku un Prāta vētras koncertiem, kas spēj pulcēt cilvēku tūkstošus atjaunotajā Mežaparka Lielajā estrādē. Latvijā ir ne vien daudz šobrīd aktīvi koncertēt gatavu talantīgu mūziķu, kurus radiostacijas tikpat kā neatskaņo un tāpēc jāiet klausīties koncertos, bet arī gana pamatīgs pūrs ar lieliskām dziesmām, kas radītas aizvadītajās desmitgadēs un pelnījušas, ka tās turpina skanēt arī, ja sākotnējās versijās vairs koncertizpildījumā nav iespējamas un pamazām sāk aizmirsties.
Katrai mūsdienu grupai būtu vērts pameklēt kaut ko latviešu mūzikas apslēptākajos arhīvos, un tur noteikti atradīsies kaut kas tāds, kas šķiet sarakstīts, it kā tieši gaidot to piedzimšanu un pieaugšanu. 2. septembrī notika jau otrais mūsu hiphopa pionieru grupas Fact kādreizējo dalībnieku Gustavo (Arstarulsmirus) un Čižika (Papa Chi) veidotais latviešu mūzikas lielkoncerts ar pazīstamām dziesmām vēl nekad nedzirdētās versijās. Un tieši hiphops – patīk vai ne – ir tas, kas mūsdienās ietver visdažādāko žanru iezīmes un apvieno šķietami neapvienojamo.
Debesu dušas skalotie
Solistu izdziedātie vārdi kā karaoke lielkoncertā lasāmi uz milzīga taisnstūra formas ekrāna, kas ieskāva pret koristu tribīnēm vērsto skatuvi, dodot iespēju dziedāt līdzi ar apmeklētājiem, to viņi arī darīja, bet ne tik skaļi, lai pārspētu skaņas aparatūras jaudu, kā reiz nācies pieredzēt The Strokes koncertā Londonā, un tas nebija labi.
Dziesmu izvēle un aranžējumi, skaņas kvalitāte un vizuālais šovs 2. septembrī bija visaugstākajā līmenī un sagādāja svētku sajūtu gan vecākajiem, gan jaunākajiem apmeklētājiem, jo Mežaparkā šajā vakarā bija sastopamas veselas ģimenes. Pēc koncerta ieskandināšanas ar Ulda Stabulnieka Tik un tā un Zigmara Liepiņa Ķiršu lietus nolīšanu (arī burtiskā nozīmē debesu duša bija bagātīga) skanēja Imanta Kalniņa hits Dzeguzes balss Žorža Siksnas izpildījumā, kā sagatavojot klausītāju kaut kam nedzirdētam, jo Žoržs Siksna līdz šim dziedājis citu autoru dziesmas. Dzeguzes balsi pašā pirmajā zināmajā versijā filmā Četri balti krekli sešdesmitajos dziedāja aktieris Juris Strenga, vēlāk kopš septiņdesmitajiem – grupa Menuets, deviņdesmitajos bija Gvido Lingas versija, savukārt pēdējos gados šo dziesmu par hitu savā interpretācijā padarījusi mūsdienu grupa Carnival Youth. Jā, Žorža Siksnas versija ir nepierasta, bet tā izritina paklāju vēl pārsteidzošākām pazīstamu dziesmu interpretācijām.
Žoržs Siksna ar putniem
Uz skatuves visu laiku ir pavadošie instrumentālisti un neliels koris, mainās tikai solisti. Kas to būtu domājis, ka Ainara Mielava un Agneses savulaik dziedāto Imanta Kalniņa dziesmu Tā kādreiz izpildīs Normunds Rutulis un Laima Dimanta? Vai Aija Andrejeva – Zaļo dziesmu, uzreiz pēc šīs Jura Kulakova kompozīcijas metoties viņa laikabiedra Jāņa Lūsēna Taisnībā (šogad vēl var paspēt dzirdēt arī oriģinālajā izpildījumā Zodiaka koncertos|) kopā ar Sergeju Jēgeru? Ja kādam šķiet, ka mūsdienu izpildītājiem kāda dziesma nesanāk, pašķiram atpakaļ uz sākumu ar Žoržu Siksnu un saprotam, ka tas varbūt vienkārši ir bijis ieradums, kas nav ļāvis šo dziesmu līdz šim pat iedomāties šādā skanējumā. Daļa koncerta dalībnieku izpilda arī savas populārākās dziesmas – tie ir Agris Semēvics no 100. debijas, The Sound Poets, Dons, Jumprava, Igo un Instrumenti, bet kopā ar papildspēkiem. Un neviens mūziķis, ja jau ir šeit klāt, pilnībā "neatdod" savu dziesmu citiem – ja koncertā piedalās Žoržs Siksna, viņa paša savulaik dziedāto dziesmu, ko dziedātu kāds cits, šeit nav. Tik vien kā tā putnu apdziedāšana sasaucas – savulaik Žoržs dziedāja par uguns putnu, pēc kura viesošanās dārzā pazuda kāds ābols (nemanot vien), tagad kārta dzeguzei. Žoržs Siksna lielākoties dziedājis Raimonda Paula dziesmas, kas par popularitāti nevar sūdzēties. Nav liels pārsteigums, ka grupai Citi zēni ļoti piestāv Arņa Medņa dziesma Šodien ārā saulains laiks (vai teju jebkura no Jāņa Stībeļa repertuāra – to gan jau nākotnē dzirdēsim), bet Lingas kompozīcijas Nāc dejot pasākuma tēva Gustavo un grupas Instrumenti versijā, Pērkona 1987. gada sveiciena hits Labu vakar! Ilzes Fārtes jeb Būū interpretācijā un Viņi dejoja vienu vasaru (atkal ImKa) Aminatas lasījumā gan bija kaut kas jauns un svaigs. Kas zina, varbūt šim koncertam sagatavo tās dziesmas ieguls arī jauno mākslinieku pastāvīgajā repertuārā?
Imants Kalniņš dominē
Grūti nepamanīt, ka šajā koncertā ir pamatīgs dažādās desmitgadēs sarakstītu komponista Imanta Kalniņa dziesmu pārsvars, neaizmirstot arī Jāni Lūsēnu, Juri Kulakovu, Zigmaru Liepiņu un Jumpravu, bet nav, piemēram, tādu autoru kā Valts Pūce (Marana), Juris Riekstiņš (K.Remonts) un Dzeltenie pastnieki, kas, jādomā, būs nākamajos koncertos. Tomēr tā nav, ka visur citur daudz godā celtais Raimonds Pauls šeit ir ticis ignorēts – ir Mēmā dziesma un Kā senā dziesmā, no beigumā arī visu kopā izpildītā Kad nekas nav palicis tevī, ko savulaik populāru padarīja gan Imants Skrastiņš, gan Liepājas grupa Credo.
Donam gribētos izteikt godīgu atzinību par Tik un tā teicamo izpildījumu – šis ir labākais, kas dzirdēts kopš autora Ulda Stabulnieka versijas. Svētki ir notikuši, un mums tādus vajag vēl, jo savs mantojums ir jāturpina meklēt pa putekļainajiem plauktiem, jārestaurē un jāizrāda, nevis klusu jāglabā nezināmos, tikai dažiem izredzētajiem pieejamos arhīvos. Ja jau divi šādi koncerti ir notikuši, ar nepacietību gaidīsim arī nākamos, cerot, ka cilvēki kļūs atsaucīgāki un sveiks šos koncertus ar tikpat lielu atsaucību kā sākumā minētos Dziesmu svētkus un Prāta vētru.