Rokoperas Lāčplēsis un dižkoncerta Latvijas gadsimts recenzija. Lāčplēšiem un visiem citiem

Es biju 1988.gadā ar vecākiem, ceturtajā rindā sēdēju. Drīkstu salīdzināt.;) Artūr, nelasi sliktos komentārus! Tu esi 2018.gada Lāčplēsis. Igo bija Atmodas laika Lāčplēsis. Tie, kas skatījās koncertu simtgades griezumā, prata saskatīt režisora ideju, nolasīt vēstījumu kaut vai caur tērpu detaļām - tur bija viss - viduslaiki, pirmās Republikas izcīnītāji, mūsdienu 100 uzvalkotie vīri. Pārāk stīvi tēlojumi? Nu, man gan patīk doma - nebūt "līkmuguriem" ne pret austrumiem, ne rietumiem. Paldies par skaisto koncertu visiem!

"Māra Zālīte atzīst: čekas maisu purināšanas laikā viņa zaudējusi sirdsmieru." (jauns.lv) 1988.g., kad dzejniece rakstīja vārdus rokoperai Lāčplēsis, viņa jutās droši kā tā A.Pumpura Spīdala un J.Raiņa Spīdola, kas bija parakstījusi līgumu ar....? Ne Rudaks, ne vairākums "pilsonīšu" (I.Ziedonis) pat 2018.g. rīkojot ovācijas izpildītājiem, cenšas visiem spēkiem aizbēgt no realitātes (patiesības)? "Latvju zeme vaļā stāv - Tā kā dzīsla pušu rauta, - Iztek asins, iztek spēks, - Latvju zeme vaļā stāv, - Vēji staigā iekšā, arā, - Izplēš sēklu, izrauj saknes, - Latvju zeme vaļā stāv. Krusta ceļiem pienaglota, - Krusta vējiem caurvējota."

Rokoperu redzēju ar Fominu, Brīzi un citiem tā laika izpildītājiem. Tas bija ļoti sen. Un, pats galvenais, tajā ir Māras Zālītes teksti, kuri ir kļuvuši vēl aktuālāki šodien, salīdzinot ar astoņdesmito beigām. Jo īpaši teksts "Nagus maukt mākat un okšķerēt tikai!"- tas taču ir par šodienu, šodienas kliķi un visām n-tajām represīvajām institūcijām. Nav nekā jauna šajā pasaulē.