Zemessardze nav sporta spēles vai arī jaunā modes lieta – izrādes programmā raksta Jaunā Rīgas teātra (JRT) iestudējuma Milžu cīņas autore un režisore Marija Linarte. Viņa to ir apliecinājusi, drīzumā pēc kara sākšanās Ukrainā iestājoties Zemessardzē un dienestu turpinot joprojām. Tādi aktieri JRT ir vairāki, un divi no viņiem – Inga Tropa un Jānis Grūtups – spēlē Marijas Linartes personiskajā un no teātra valodas viedokļa intriģējošajā darbā.
Domubiedru kopiena
Lai arī Milžu cīņu tapšanā ir iesaistīta pamatīga komanda un atšķirībā no, piemēram, vairākām Vladislava Nastavševa izrādēm Marija Linarte pati nav veidojusi telpu, mūziku, video, gaismu un kustību partitūru, tomēr vēlos nosaukt šo inscenējumu par autorteātri. Marija Linarte ir sarakstījusi lugu, kas ir viņas stāsts par pašas pieredzēto dienestā, viņa pati to ir iestudējusi, izrādē aizkadrā skan pašas Marijas balss, un – galu galā – Ingas Tropas parūka atveido Marijas Linartes matu sakārtojumu.
Luga hronoloģiskā secībā atspoguļo galvenās varones gaitu no savu mentālo un psihofizisko problēmu apzināšanās un saskarsmes ar Krievijas uzbrukuma Ukrainai faktu līdz visām pirmo mācību stadijām – pirmajām naktīm ārpus mājas, pirmajām mācībām mežā, pirmo ieroča lietošanu un pirmajām kaujas mācībām. Septiņpadsmit ainās iedalītais Marijas Linartes teksts ir jaudīgs, fizioloģiski atklāts un dramaturģiski trāpīgs, tas kodolīgi atklāj gan militāri specifiskas nianses, gan personības tapšanas stāstu. To papildina divpadsmit zemessargu (ieskaitot pašu Mariju) īsstāsti izrādes programmā, kuri, visu cieņu, izskatās nevis pēc rekrutēšanas propagandas, bet gan pēc īstām, dzīvām atklāsmēm par patiesi svarīgo. Iespējams, ja iestudējumā būtu par kādu ainu mazāk, tas šo stāstu padarītu vēl kodolīgāku, tomēr mani izrāde uzrunāja visā tās ilgumā.
Nav nejaušība, ka divas pirmās jaunās sezonas pirmizrādes Jaunajā Rīgas teātrī ir radījuši jaunākās paaudzes aktieri: viņi gan sarakstījuši lugu, gan iestudējuši izrādi. Par Gerda Lapoškas un Matīsa Ozola kopdarbu Pelēka vasara, saulaina ziema KDi jau rakstījis kolēģis Atis Rozentāls. Abi iestudējumi ir uzskatāmi par programmatiskiem darbiem, jo atklāj jaunu cilvēku pasaules un mākslas izpratni, kā arī nostiprina uzskatu par Jauno Rīgas teātri kā domubiedru kopienu, kurā paši tās dalībnieki var mākslinieciski piepildīt repertuāru. Tomēr Milžu cīņas man šķiet viengabalaināks, mērķtiecīgāks darbs, kas sasniedz teju totālā teātra mērķi, kad uz cilvēka maņām iedarbojas visi izrādes līmeņi.
Dziļais pārdzīvojums
Sandija Ruļuka video un Jūlijas Bondarenko strukturētā gaismas partitūra paplašina un poetizē JRT Kamerzāles nelielo telpu. Apvienības Minska (aiz šī nosaukuma slēpjoties pati izrādes autore Marija Linarte) mūzika rada psihodēlisku noskaņu, lai gan grupas Dzeltenie pastnieki dziesma Milžu cīņa, kas iedvesmojusi arī izrādes nosaukumu, manuprāt, nav veiksmīgi pāraranžēta, pārlieku liriskajā skanējumā tiek pazaudēta kompozīcijas asā ironija un skaudrums. Toties veiksmīga ir Paulīnes Kalniņas iekārtotā telpa ar aizsargvaļņu būvei paredzētajiem baltajiem maisiem, kas piepildīti ar zemi. Tā pamazām tiek izkaisīta, un zāle piepildās ar īpašu smaržu. Aktieri nosmērējas ar zemi, simboliski un fiziski atainojot dienestā pieredzētās grūtības.
Ingai Tropai un Jānim Grūtupam divu stundu izrādē ir jāveic ļoti daudz fizisku darbību. Jāskrien uz vietas, jāpumpējas, lielā ātrumā jāpārģērbjas, jākūleņo, jāveic darbības ar ieroci, jāierokas no baltajiem maisiem izbērtajā zemē. Tik daudz, ka tas kļūst par fiziskā teātra paņēmienu, ar ko ir palīdzējusi kustību konsultante Jette Loona Hermanis. Apbrīnojot aktieru lielisko fizisko formu (jo nešķiet, ka šī piepūle viņus apgrūtinātu), novērtēju arī viņu psiholoģisko precizitāti, ar kādu tiek izspēlētas epizodes un dialogi, īpaši ņemot vērā, ka abi spēlē vienu lomu – tā ir galvenā varone Anna. Vienlaikus viņi ir dienesta biedri, draugi, psiholoģe un pacients. Šajā iestudējumā ļoti iedarbīga ir Ingas Tropas enerģija, aktrises harisma, dziļais emocionālais pārdzīvojums, kas iezīmē traumētās, vientuļās, pazaudējušās personības ceļu pie sevis, pie jēgas, pie būtības.
Personiskās pieredzes stāsti bija pagājušās sezonas tendence, ko iezīmēja Dirty Deal Teatro izrādes Drama Queen, Pārcēlāja un Mantojums. Prieks, ka šī uzticības pilnā intonācija tiek saglabāta arī JRT jaunākajā izrādē, sniedzot īpašu, uz identificēšanos un izpratni vērstu pieredzi.
Milžu cīņas
JRT Kamerzālē 6., 14., 28.X plkst. 18.30, 29.X plkst. 15, 10., 15., 17., 22.XI plkst. 18.30
Biļetes pārdotas