Kāds to beidzot ir uzņēmies! – tā Jāņa Rozes grāmatnīca reaģēja uz ziņu, ka Latvijas Nacionālajā teātrī tiks iestudēts Džeimsa Džoisa darbs Uliss. "Mēs neesam ķērušies klāt visam romānam, jo tas būtu tāpat, kā iestudēt Bībeli vai Korānu," uzsver aktrise Marija Bērziņa, kura kopā ar režisoru Pēteri Krilovu dodas uz šī darba pēdējo nodaļu un "priecīgi par to stāsta citiem". Mollija saka jā! būs pirmā monoizrāde aktrises daiļradē. "Traki," viņa smejoties raksturo savas sajūtas, jo "nav partnera, kurā var paglābties". Šī ir pirmā reize, kad kāda no slavenā īru rakstnieka romāna astoņpadsmit nodaļām tiek iestudēta Baltijā. Uz jautājumu, vai tas rada papildu atbildību par galarezultātu, aktrise atbild: "Tā kā mana labā un vienlīdz sliktā īpašība ir pārmērīga atbildības sajūta, es labāk par to nedomāju, jo prāta lietas uz skatuves traucē." Ja šī izrāde izraisīs līdzpārdzīvojumu, liks padomāt un pēc tam atvērt Ulisu, "tā būs liela daļa no uzvaras". Pirmizrāde – 26. februārī.
Apziņas plūsma diktofonā
"Man vienmēr ir bijis diezgan bail no viņa," par Pēteri Krilovu stāsta Marija Bērziņa, kurai nav bijusi iespēja saskarties ar viņu kā pedagogu, mācoties Latvijas Kultūras akadēmijā. Pirmo reizi viņi satikušies aktrises un režisores Kristīnes Klētnieces studiju laika iestudējumā Brauksim uz Briseli. "Pēteris spēlēja manu tēvu," viņa atceras. Kad radusies doma par monoizrādi, aktrise vērsusies pie Pētera Krilova kā konsultanta: "Viņš man neatteica, un es biju tik bezkaunīga un uzrunāju viņu jau kā režisoru." Izvēlēties Mollijas monologu bijis tieši viņa ieteikums. "Man patīk strādāt ar šo darbu, jo tas ļoti precīzi parāda cilvēka domāšanas, darbības un emocionālās līnijas nesakritību," pamato Pēteris Krilovs, kurš šo romānu bieži vien ieteicis lasīt saviem studentiem, un dažas nelielas skices mācību procesā ir iestudētas gan Daugavpilī, gan Zirgu pastā. Taču šis nav bijis vienīgais variants.
"Beigās kauliņi krita tā, ka es sev uzdevu jautājumu, kurš no šiem darbiem man būs lielāks izaicinājums," norāda aktrise. Viņa atklāj, ka šis ir bijis visgrūtākais teksts, ko viņai līdz šim ir iznācis mācīties, jo teikuma konstrukcijas ir "ļoti jancīgas". "Trūkst psiholoģiskā pamatojuma," vēl vienu sarežģītības iemeslu min režisors. Romāns Uliss rakstīts apziņas plūsmas tehnikā, un galvenās varones galvā lēkā dažādi viņas dzīves kumosi. "Pēteris man ieteica sevi ierakstīt diktofonā," Marija Bērziņa paver monoizrādes iestudēšanas aizkulises un izstāsta par savas apziņas plūsmas iemūžināšanu, "tā ir ļoti interesanta pieredze, jo diktofonā tu skani pavisam citādi un tajā tu ļoti labi vari atšķirt melus no patiesām lietām." Turklāt viss teksts ir bez pieturzīmēm. "Es saliku pati savējās, jo tā būs mana Mollija!"
Sapņu pilis un realitāte
Pēteris Krilovs norāda, ka viņi ir ļoti pieturējušies pie rakstnieka Dzintara Soduma tulkotā teksta, jo reti kurš ārzemju literatūras darbs uz latviešu valodu ir pārcelts ar tik lielu rūpību un izdomu. "Mēs īsinām, bet neatļaujamies neko mainīt," uzsver režisors. "Tu nesaki tā!" jokojot iesaucas aktrise, "kāds atnāks uz izrādi ar grāmatu un pēc tam metīs ar tomātiem." Vai skatītājam vajag nākt sagatavotam? "Nemaz!" ir pārliecināts Pēteris Krilovs, jo tajā pirmām kārtām varēs daudz ko atklāt par vīriešu un sieviešu psiholoģiju, taču tie, kuri ir lasījuši, varēs novērtēt šo iestudējumu arī no cita aspekta. Scenogrāfes Kristīnes Abikas radītajā skatuves iekārtojumā varēs saskatīt atsauces uz Homēra Odiseju. Marija Bērziņa, kuras atveidotās varones Mollijas prototips ir šīs episkās poēmas varone Pēnelope, atklāj, ka gan vienas, gan otras biogrāfiju sasaista vārds "gaidot".
"Tas ir stāsts par sievieti, kura savu bērnību un agro jaunību pavada Gibraltārā ar šai vietai raksturīgajām krāsām, smaržām, skaņām, bet viņa vēlas no tā visa izrauties un aizbrauc uz Īriju, kur viņu sagaida Dublinas pelēcība," stāsta Marija Bērziņa, "Mollijas dzīve ir diezgan sīka, ja salīdzina ar viņas sapņu pilīm, – sausais atlikums starp to, ko viņa ir gribējusi un kas ir sanācis, ir neliels." Tomēr viņas atveidotā varone nav depresīva. "Viņa ir ļoti vitāla!" apstiprina režisors. Marija Bērziņa uzskata, ka Mollijas vārdos var dzirdēt "foršu stulbumu, kašķi, dusmas, aizvainojumu, greizsirdību, saprašanu, piedošanu un mīlestību". Savā monologā Mollija izstaigā gan pēdējo dienu, gan savas personības veidošanās galvenās pieturzīmes un mēģina saprast, kas ar viņas dzīvi ir noticis: "Pēc tā Mollija un viņas vīrs ir tikuši tālāk savā pieaugšanas procesā, tagad viņi abi varētu būt vienoti."
Mollija saka jā!
Pirmizrāde Nacionālā teātra Jaunajā zālē 26., 27.II plkst. 18.30
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 11,50