Atklātā vēstule:
"Pēdējā laikā man iznācis daudz uzstāties publiski, taču nevis kā aktrisei, bet gan kā pilsonei, kurai rūp sava valsts un šīs valsts kultūra. Turklāt, runa jau nav tikai par Teātra Observatoriju - diezgan nožēlojamā situācijā atrodas arī Valsts dotētie teātri. Neesmu politikas eksperte, arī informācijas par norisēm kultūrpolitikā, tas ir - par Kultūras ministrijas aktualitātēm un darba niansēm nav bijusi mana prioritāte. Un savas nezināšanas dēļ, esmu piekritusi melīgiem apgalvojumiem.
Aizvadītajā nedēļā uzstājoties TV raidījumā Atklātā ceturtdiena, pārstāvēju teātri, kuru likvidēja kultūras ministrs.Un šajā raidījumā Kultūras ministrs Ints Dālderis neteica taisnību.
Viņš teica - ja valstij būtu vajadzīgs tāds teātris kā mūsējais, tad būtu bijis jārīko konkurss. Diemžēl nepārzinot situāciju, kāda bija pirms trīs gadiem, piekritu ministra apgalvojumam, ka šāda konkursa nav bijis. Lai arī viņam jau nu noteikti bija jāzina, ka konkurss bija gan!
Kultūras ministrijā šāds konkurss ir noticis. Konkursā bija aicināti piedalīties nevalstiskie teātri un bija stingri noteikts kritērijs – starptautiska atzinība. Izrādās, naudu toreiz dabūja arī citi nevalstiskie teātri. Bija komisija. Līgums bija uz trim gadiem.
Tagad ministrs saka, ka nav bijis pietiekami atklāta konkursa (bet konkurss tomēr bija!) un draud ar KNAB. Es tā saprotu, ka ministrs, pildot savu valsts uzticēto pienākumu, nes atbildību ne tikai par saviem darbiem, bet arī par iepriekš aizsāktajiem. Ministrs nes atbildību arī par saviem vārdiem. Ministram ir jābūt mūsu - mākslas cilvēku un arī visas kultūras aizstāvim!
Raidījumā diemžēl netika aizskarta vēl kāda ļoti būtiska tēma. Jau pēc raidījuma izlasīju kultūras iestāžu vadītāju atklāto vēstuli Intam Dālderam - tajā teikts, ka kopējais budžeta samazinājums šogad bijis 16,5%, bet kultūrai tas ir 42,5%. Daudzās kultūras iestādēs finansējums samazināts pat uz pusi! Vai tas ir veids, kādā mūsu ministrs iestājas par kultūru - ļaujot noņemt kultūrai trīs reizes vairāk naudas nekā citām nozarēm?
Jā, daudzas lietas šī teātra labā ir darījusi iepriekšējā kultūras ministre. Bet vai tas ir augstas amatpersonas cienīgi vērsties pret bijušās ministres iesāktajiem un grūtā darbā izcīnītiem projektiem?
Kopīgiem spēkiem tika radīts vēl viens repertuāra teātris - Latvijas un starptautisko kritiķu novērtēts, skatītāju mīlēts un cienīts, par ko liecina izpārdotās biļetes vairākus mēnešus uz priekšu. Tāpat ar iepriekšējās ministres atbalstu ir radīti arī daudzi citi līdzvērtīgi projekti - Ventspils Māja rakstniekiem, Spīķeru rajons kopā ar Spīķeru koncertzāli, ielikti Liepājas koncertzāles un Nacionālās bibliotēkas pamati, nodibināts orķestris Simfonietta Rīga. Vai tagad jāiznīcina viss, kas radīts iepriekš?
Nav grūti atzīt, ka šāds ministra redzējums visu tikai "iekonservē". Nebūs jaunas vēsmas ne teātrī un kino, ne Dziesmu svētkos.Bet mākslai, kultūrai, lai tā būtu "dzīva" un līdzvērtīga pasaules kultūrai, ir jāattīstās, jāturpinās.
Ciniskais Inta Dāldera piedāvājums no repertuāra teātra kļūt par projektu teātri Latvijas finansiālajos apstākļos nozīmē neizbēgamu teātra nāvi! 16 Teātra Observatorijā pastāvīgi nodarbinātiem štata darbiniekiem jāatrod cits darbs, bet teātra izrādes jāpārvērš par brīvā laika nodarbi.
Visiem Teātra Observatorijas skatītājiem un labvēļiem, kas ziedoja teātrim naudu, apsolām pabeigt iesākto izrādi, kas visdrīzāk būs kā projekts – kur, cik bieži un kā spēlēsim šo un citas mūsu izrādes, mēs nezinām. Katrā gadījumā, vēlamies to vispirms darīt Latvijā."