Režisors Reinis Suhanovs atšifrē to pavisam vienkārši: "Katrā ģimenē gadās, ka bērni saplēšas ar vecākiem, vecāki – ar bērniem, bet bērni mīl vecākus un vecāki mīl bērnus. Tur, kur ir mīlestība un dusmas, tur sanāk trilleris."
Amerikāņu dramaturga Stīvena Karama luga The Humans, kas ir izrādes pamatā, stāsta par īru emigrantu ģimeni Amerikā, kurā ir trīs paaudzes. Viņiem ir spēcīga vēlme izsisties uz augšu, iegūt sociālo statusu. Autors idejisko bāzi lugai ņēmis no klasiskās amerikāņu literatūras shēmas par veiksmīgajiem un vislabākajiem amerikāņiem pasaulē, kas strādā smagi un dzīvo labi. Tajā viņi saskata dzīves laimi. Taču izrāde ir par bailēm. "Bailes ir tās, kas mūs dzen uz priekšu, taču tās arī neļauj priecāties par dzīvi, kas mums ir dota. Bail ir par to, ka katra nepareiza izvēle var būt liktenīga," skaidro Reinis Suhanovs.
Te – maza atkāpe. Pastāv sešas fundamentālas bailes, ko reizi pa reizei dažādās kombinācijās izjūt ikviens, – bailes no nabadzības, kritikas, sliktas veselības, pazaudēt kāda mīlestību, vecuma un nāves. Pašam režisoram, viņš nenoliedz, arī mēdz būt bail. "Pavasarī Covid-19 ierobežojumu laikā daudzas no bailēm vismaz uz kādu laiku man izdevās uzvarēt," viņš saka. Starp citu, Ģimenes pirmizrāde sākotnēji bija paredzēta maijā. "Taču bailes jau vienmēr kaut kur tuvumā ir, un katram tās ir citas. Amerikāņu kultūrā vistrakākās bailes ir no nabadzības, jo tas nozīmē, ka nevari piedalīties sistēmā, tiec izstumts. Ja esi lielpilsētā bez naudas, tad dzīve apstājas. Kas paliek? Paliek ģimene un tuvie cilvēki. Tieši ģimenei būtu jābūt tai stiprajai un uzticamajai pilij, bet, lai tā būtu, pie tā ir jāstrādā. Smagi un intensīvi. Un arī par to ir izrāde," stāsta Reinis Suhanovs. Izrādē sāpīgās un nepatīkamās tēmas tiek skatītas caur pašironisko, melno humoru. "Un, lasot lugu, sākotnējos smieklus par aprakstīto situāciju, kādā ir nonākusi šī konkrētā ģimene, nomainīja sajūta, kaut nu man pietiktu spēka nenonākt tikt tālu un nenodarīt pāri saviem tuvākajiem. Tā ir tā sajūta, kad tu skaties svešā, netīrā, tumšā spogulī un pēkšņi ieraugi savu attēlu," saka režisors.
"Angliski ir termins "young adult", ko varētu latviskot kā "jauns pieaugušais", kas ir cilvēks jebkuros gados, kurš spēj dzīvot viegli, pasmieties par dzīvi. Cilvēks, kas nav uzskatos ierūsējis. Jauneklīgs pieaugušais," Reinis Suhanovs meklē atbilstošus apzīmējumus potenciālajam iestudējuma skatītājam. "Humors un smiekli būs, bet par komēdiju šo izrādi gan nevarētu saukt. Smejoties par citu, var atrast, ko mainīt sevī..."
Tuvākās izrādes – 27., 29. un 30. septembrī.