Izrādes Rotkho panākumi Latvijā un Polijā, ar sajūsmu uzņemtās viesizrādes pagājušajā gadā Atēnās, kā arī kritiķu un kuratoru augstais novērtējums ir raisījis starptautisku interesi, un teātris arvien saņem uzaicinājumus uz dažādiem festivāliem.
Dailes teātra direktors Juris Žagars: "Esam gandarīti, ka mūsu Rotkho deviņas izrādes ir pilnībā izpārdotas slavenajā Odeona teātrī, kas ir Francijas teātra simbols. Esam novērtēti, Lukaša Tvarkovska radošā komanda un Dailes aktieri saņem stāvovācijas, mūs aicina starptautiskie kuratori, un iespēju robežās mēs plānojam viesizrādes ārzemēs. Mūs gaida Milānā un Barselonā, ir ielūgums uz Vīnes Festwoche, kas ir viens no ievērojamākajiem Eiropas kultūras festivāliem, arī uz Berlīni. Nākamgad esam aicināti uz Ņujorku un Kanādu, bet tas, protams, ir sarežģīti loģistikas un laika ziņā. Tik iespaidīga, apjomīga un ambicioza izrāde ir ne vien īpašs notikums Latvijas teātrī, bet arī notikums, kas novērtēts starptautiski. Rotkho iestudēšana mums bija milzīgs izaicinājums – tā ir visu laiku sarežģītākā izrāde Dailes teātrī, bet tā ir izrādījusies lielā ieguldījuma vērta un turpina nest Latvijas vārdu pasaulē."
Pagājušā gada maijā Dailes teātris ar Rotkho piecēla kājās izmeklētas publikas iecienīto kultūras centru Onassis Stegi Atēnās. Izrādi nospēlēja četras reizes pilnā tūkstošvietīgajā skatītāju zālē, un katru izrādes vakaru skatītāji novērtēja radošo komandu ar stāvovācijām. Teātris saņēma arī lieliskas kritiķu atsauksmes, piemēram, apliecinājumos, ka “kaut ko saturiski un formā tik interesantu teātrī neesam redzējuši jau labu laiku” (Matīna Kaltakis, LiFO, Grieķija, 12.05.2023.) vai, ka izrāde ir "augstas inteliģences eksperiments" (Andrejs Kirkss, Η Αυγή, Grieķija, 30.05.2023.). Šobrīd Dailes teātris ir saņēmis uzaicinājumu vēlreiz atgriezties Atēnās.
Iedvesmojoties no Marka Rotko darbiem, viens no patlaban Eiropas teātru pasaulē izaicinošākajiem jaunajiem poļu režisoriem, kurš savās izrādēs drosmīgi apvieno teātra mākslu ar video un mūziku, Lukašs Tvarkovskis ar starptautisku komandu un Dailes teātra kolēģiem Dailes teātrī iestudēja izrādi Rotkho, kas pirmizrādi piedzīvoja 2022. gada martā.
Mākslinieka un scenogrāfa Fabjēna Ledē radītā skatuves telpa ir nebijuša mēroga tehnoloģisks izaicinājums. Izrādes scenogrāfijā tiek strādāts ar video un gaismu, atklājot mijiedarbību starp fiziskās mākslas mistēriju un virtuālo mākslu jeb mākslas dublikātu.
Skatuves risinājumu veido piecas kustīgas, bet noslēgtas būves. Skatītāji tur notiekošo vēro septiņās tiešraides projekcijās. Skaņas, gaismas un video pultis tiek savstarpēji sinhronizētas, lai nodrošinātu iepriekš neredzētas izteiksmes iespējas un pēkšņas skatuviskās ilūzijas. Skaņas aparatūra ļauj nodrošināt 120 decibelu skaņas intensitāti, kas līdzvērtīga tai, ko rada līdzās stāvošs iedarbināts helikopters.
Izrādi veidojusi starptautiska mākslinieciskā komanda. Režisors, lugas autore, videomākslinieks un komponists ir no Polijas, scenogrāfs ir francūzis, kostīmu mākslinieki ir no Vācijas, bet gaismu mākslinieks ir lietuvietis. Lielākā daļa aktieru ir no Dailes teātra, bet izrādē piedalās arī divi poļu aktieri no JK Opole teātra Polijā, kā arī divi ķīniešu neprofesionālie aktieri no Rīgas.
Izrāde Rotkho novērtēta ar vairākām Spēlmaņu nakts 2021./2022. gada balvām – Gada lielās formas izrāde, Gada režisors Lukašs Tvarkovskis, Gada vizuālā tēla autors Fabjēns Ledē, Gada aktrise otrā plāna lomā par Melas Rotko lomu – Vita Vārpiņa.
Izrādes mākslinieks un scenogrāfs Fabjēns Ledē un kostīmu māksliniece Svenja Gasena 2022. gadā saņēma prestižo Polijas skatuves dizaina un kostīmu festivāla Scena w Budowie galveno jeb Golden Pocket Grand Prix balvu par Rotkho scenogrāfiju un kostīmiem.
Izrādes stāsta centrālā tēma ir viltojums un oriģināls, kā arī to paradoksālās metastāzes virtuālajā vidē. Lukašs Tvarkovskis izveidojis izrādi, kura cenšas izpētīt, ko īsti nozīmē jaunā tendence mākslas darbus veidot digitālā vidē un nodrošināt ar blokķēdes tehnoloģiju. Izrādes pamatā ir patiess stāsts par mākslas viltošanu un afēru – kāda Marka Rotko glezna tika pārdota par 8,5 miljoniem dolāru, bet izrādījās viltota. Vai viltots mākslas darbs spēj aizkustināt tikpat ļoti kā oriģināls? Kāda nozīme ir mākslinieka darba autentiskumam un, vissvarīgākais jautājums, – vai teātra mākslas nepastarpinātā pieredze ir pasargāta no šādiem tirgus principiem?
Izrādei nav žanra – dramaturģija, režija, scenogrāfija un aktierspēle sintēzē ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, kādus izmanto TV un kino, un veido unikālu mākslas notikumu.
Izrādes nosaukums Rotkho ar nolūku veidots, lai samulsinātu skatītāju – slavenā mākslinieka vārda pareiza rakstība angļu valodā ir "Rothko". No vienas puses, Rotkho ir slavenā mākslinieka uzvārda kropļojums, līdzīgi kā slaveni zīmoli tiek aizstāti ar viltojumiem, piemēram, Adibas un Dolce Banana. No otras puses, izrādes nosaukums ilustrē Grēma Rovlinsona izvirzīto hipotēzi, ka neatkarīgi no burtu kārtības mēs spējam saprast rakstīto tekstu, ja vien vārda pirmais un pēdējais burts paliek savā vietā.
Izrāde tapusi sadarbībā ar Polijas JK Opole teātri un Adama Mickeviča institūtu un ar Polijas Republikas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas līdzfinansējumu.