Lugā ir maz teksta, un, zinot Dmitrija Petrenko darba stilu, viņš nodomājis, ka "tur varētu kaut kas sanākt". "Ja lugā nav daudz teksta, tad izrāde ir jāaizpilda ar detaļām, aktierspēli," skaidro pats D. Petrenko.
Stāsts ir par to, ka, izprasījis komandējumu armijas dienestā, jauniņais Ivans dodas tālā ceļā, lai satiktu Ļudu, ar kuru iepazinies vēstuļu sarakstē. Fotogrāfijā viņa izskatās tā nekas, bet viss labi jāapdomā. Čuhņā viss ir kā pie cilvēkiem. Ļudai ir spirts - viņa taču ir mediķe! Ko tikai cilvēks nevar sarunāt un sadarīt, sadzēries spirtu?! Ivanam visa dzīve vēl ir priekšā, un viņam ir lieli plāni. Katru dienu viņš sola sev izrauties no čuhņas. Kā mēs visi katru dienu... "Čuhņa var būt jebkura vieta - augstskola, paša dzīvoklis, ministrija… Čuhņa ir katrā no mums, un tā ir kā slimība, kas rodas no domāšanas un darīšanas slinkuma," vispārina režisors. Aleksandra Jugova lugai dots žanra apzīmējums "šūpuļdziesma veselajam saprātam", ar to domājot, ka tiek iemidzināta domāšana.
Par aktieru izvēli Dmitrijs saka: "Skatos un saprotu, kas kuram būs piemērots." Ivana lomā darbojas Kaspars Zāle, izrādē spēlē arī Ērika Eglija, Artis Robežnieks, Ilze Vazdika un Ivars Auziņš. "Es ļoti daudz skatos Dailes teātra izrādes. Ne tikai jaunās, bet arī vecās. Un vēroju aktierus. Starp citu, visas lomas ir svarīgas, un es zinu arī to teicienu par lielām un mazām lomām un lieliem un maziem aktieriem…" teic D. Petrenko. Jauniestudējuma radošajā komandā strādā arī scenogrāfs Artūrs Arnis un kostīmu māksliniece Anastasija Golubeva.
Līdz šim visas D. Petrenko iestudētās izrādes ir Kamerzāles formātā, par iziešanu uz lielās skatuves plāns esot, bet neko konkrētāk režisors gan nestāsta. D. Petrenko, kurš bijis pazīstams arī kā žurnālists, kontā ir astoņi iestudējumi. "Ar katru izrādi saproti, cik daudz vēl nezini, cik daudz vēl jāmācās. Katru reizi jāsāk kā no nulles," viņš atzīst. Par to, vai vēl atgriezīsies žurnālistikā, Dmitrijs nemaz nav domājis. "Man tam nav laika!" Taču bez masu medijiem neiztikt. Katrai pirmizrādei seko recenzija. Kritika vai uzslavas - kas ir virzītājspēks? "Man tas ir liels pagodinājums, kad kāds iedziļinās manā darbā. Tad es redzu, cik precīzi mana doma uztverta vai arī esmu kaut ko izdarījis nepareizi. Kritika man palīdz un stimulē," domā D. Petrenko. "Es pats joprojām skatos savas izrādes, kas ir repertuārā, un domāju, ko varētu mazliet mainīt. Vēroju skatītāju reakciju, man tas ir ļoti svarīgi."
Čuhņas jociņu pirmizrāde - 18. martā Dailes teātra Kamerzālē.