Izrādes Ļoti labas minūtes galvenie tēli ir trešais pāris – Asja Lācis un Valters Benjamins. Viens no iestudējuma iedvesmas avotiem ir Benjamina Maskavas dienasgrāmata. Izrāde iecerēta kā sievietes un vīrieša ķermeniska saruna bez vārdiem. Divi cilvēki ir iesprostoti ne tikai savās attiecībās, bet arī uz skatuves esošajā sarkanajā kubā, kas iezīmē viņu blakuseksistenci. Tā ir spēles, absurda, pārpratumu, dusmu, prieka un seksualitātes pilna.
“Mūs iedvesmoja Benjamina Maskavas dienasgrāmatā paustās un tikai divu cilvēku attiecībās piedzimt spējīgās idejas par indivīda atšķirīgo, pat diametrāli pretējo pašapziņas līmeni dažādās savas dzīves situācijās, par laiku, kas spēj bezvērtīgi vilkties vai baudpilni paskriet, atkarībā no tā, ar ko tas tiek dalīts. Par tiekšanos pēc specifiskas atzinības, kuras priekšā citi viedokļi tikai kaitina, un par to, kā dzimums, uzskati vai pat līdzcilvēku ambīcijas var marginalizēt personu. Mēs vēlamies piedāvāt skatītājam šīs domas jau daudz dinamiskākā, emocionāli un jēdzieniski piesātinātā un vizuāli aizraujošā formā, esot tikpat precīziem savās kustībās kā Valters Benjamins ir savos vārdos. Neskaidrot, bet piedāvāt," saka kustību mākslinieki Elīna un Rūdolfs Gediņi, kuri uzstājas šajā izrādē.
Krista un Reinis Dzudzilo izrādei radījuši izteksmīgu vizuālo vēstījumu. "Benjamina Dienasgrāmata mums dāvāja vairākus tēlus. Skaistumu, kas dzimst caur krievu valodas vārdu, kurš apzīmē kā skaisto, tā sarkano. Tas aizved pie avangarda mākslinieka un teorētiķa Kazimira Maļeviča supremātisma un kvadrāta revolūcijas. Savienību – ne tikai divu XX gadsimta nozīmīgu personu, bet arī tās pasaules, kuras abreviatūrā ir četri burti. Divi cilvēki tiek izstādīti spēles abstrakcijas pasaulē, par kuras ietvaru kļūst taisni nogrieztas, nevis apaļas malas. Apaļā pasaule top par kvadrātu. Artefakts jeb kustīgie ķermeņi tiek ielikti nevis baltajā izstāžu zālē, bet sarkanajā kubā, kurā domino spēle kļūst par mīlas gladiatoru spēli, absurdu olimpiādi. No vienas valodas uz otru. No spalgas ziemas uz tveicīgu vasaru. No slēpšanās uz atklāšanu. No kustības ierobežotības uz kustības brīvību. No aseksuālā uz seksuālo. No vēsturiskā un tagadnīgo. Ceļot laikā nozīmē dzīvot tagadnē," stāsta Krista un Reinis Dzudzilo.
Valters Benjamins (1892–1940) ir viens no oriģinālākajiem un ietekmīgākajiem XX gadsimta domātājiem. Maskavas dienasgrāmata atklāj autora iespaidus un pārdomas viņa ceļojuma laikā uz Maskavu 1926.–1927. gadā. Maskavas brauciena mērķis bija romantiskā pieķeršanās teātra režisorei Annai (Asjai) Lācis (1891–1979). Līdz pat Benjamina nāvei viņa bijusi viena no svarīgākajām figūrām viņa dzīvē.
Kustību izrādes autori – Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo. Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš.
Izrāde uz Dailes teātra Lielās skatuves notiks 1. februārī plkst. 19. Biļetes nopērkamas Biļešu paradīzes tīklā.