Izvēli iestudējumu par latviešu kultūras dižgaru uzticēt tieši Serebreņņikovam Rubenis skaidro ar vēlmi paskatīties uz Raini citādāk - caur ārpusnieka skatu. "Tas ir grūts un atbildīgs darbs. Šodien sapratu - neprāts!" dažas dienas pirms pirmizrādes teica Kirils Serebreņņikovs, kurš ir arī izrādes scenogrāfs un kostīmu mākslinieks. Viņš gadu aizvadījis domājot, "ko vēl latviešiem var pastāstīt par šo cilvēku - nācijas simbolu, garīgo līderi".
Izrādes pieteikumā teātra pārstāvji norāda - mūsu mērķis nekādā gadījumā nav diskreditēt Raini, bet dot papildu šķautnes, lai labāk saprastu viņa personību un daiļradi. "Par Raini ir ierasts domāt kā par lielāko latviešu dzejnieku, filosofu, domātāju, fundamentālu latviešu dramaturģijas darbu autoru. Taču kā jau ģēnijam, viņa personībā pastāv arī cita puse, par kuru skolā īsti nestāsta. Rainis ir bijis ļoti patmīlīgs, stipri augstprātīgs, viegli aizkaitināms, ne vienmēr īsti korekts un godīgs pret savu sievu." Gala rezultātā tapusi muzikāla izrāde, kurā sastapušies dažādi žanri. "Tas ir stāsts par cilvēku, viņa dzīvi no dzimšanas līdz nāvei," saka režisors. "Man Rainis ir vienkārši interesants cilvēks. Tādu kā viņš 20. gadsimtā nav daudz."
Iestudējuma centrālais uzstādījums - "Es - Rainis", atklāj Serebreņņikovs, kurš kopā ar aktieriem mēģinājis iejusties literatūras dižgara dzīvē dažādos vecumos un dvēseles stāvokļos. Abas iestudējuma aktrises Lolita Cauka un Maija Doveika iejutušās Apazijas lomā, bet kungiem (Aināram Ančevskim, Kasparam Aniņam, Mārtiņam Brūverim, Gundaram Grasbergam, Ivaram Pugam, Jurģim Spuleniekam, Romānam Bargajam un Uldim Siliņam) uzticēts Raiņa tēls. "Raiņa un Aspazijas dzīve bijusi tik liela, ka ar to pietiek 10 aktieriem," secinājis Serebreņņikovs.
"Mums visiem nedaudz bail runāt par Raini," preses konferencē teica aktrise Maija Doveika, piebilstot, ka šim tematam piemīt tabu aura. Tomēr izrādei esot izdevies Raini atklāt kā dzīvu cilvēku ar saviem plusiem un mīnusiem - tā uzsver aktieris Ainārs Ančevskis.
Izrādes libretu no Raiņa dienasgrāmatu ierakstiem, dzejas un vēstulēm, kas sastāda visu izrādes tekstu, veidojusi Ieva Struka. "Mīlestība, valoda, mūžība, kosmoss, vientulība, nāve," autore iezīmē dažas no galvenajām izrādes tēmām. Tapušo iestudējumu Struka raksturo kā "poētisko teātri, kas nav konkrēta dzejoļa ilustrācija, bet gan asociatīvi bagāts vēstījums". "Šie sapņi - zemapziņas valoda - pieļauj ļoti lielu tēlainību," atzīmē arī aktieris Gundars Grasbergs.
Savu pienesumu Raiņa dzejas interpretācijai uz Nacionālā teātra sakatuves sniedz komponista Jēkaba Nīmaņa radītā mūzika. Viņš norāda, ka to veidojot centies dot vēl vairāk vairāk telpas skatītāja iztēlei. Radītajā partitūrā skan gan kora dziesmas (izrādē piedalās Emīla Dārziņa jauktais koris), gan rokmūzikas motīvi.
Atbildot uz jautājumu, vai un kā Raiņa gars dzīvo mūsdienu Latvijā Kirils Serebreņņikovs savos spriedumos ir kodolīgs: "Ja Latvijā dzīvotu Raiņa gars, tā būtu pilnīgi citādāka, tāpat kā, ja Krievijā - Puškina."
Rudenī Nacionālajā teātrī taps vēl viens Raiņa un Aspazijas 150. jubilejai veltīts iestudējums Uguns un nakts Viestura Kairiša režijā.