Atklāšanas pasākumā kultūras ministre Agnese Lāce (P) uzsvēra, ka Valmieras teātris ir izcils piemērs, kā mūsdienu būvniecības procesā iespējams saglabāt arī vēsturisko mantojumu.
Valmieras teātra pārbūves laikā saglabāta arhitekta Modra Ģelža projektētā administratīvā korpusa ēka, savukārt tehniski un vizuāli novecojušās piebūves nojauktas, modernizējot un veidojot lakoniskus, mūsdienīgus apjomus jumta izbūvju vietā. Šī pārveide ievērojami palielinās ēkas administratīvās daļas kapacitāti, radot vienotu un estētiski pievilcīgu koptēlu, kas organiski iekļaujas pilsētvidē no visām skatu perspektīvām, skaidroja VNĪ.
Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei) savā uzrunā norādīja, ka jau gadsimtu Valmiera un valmierieši ir ciešā mijiedarbībā ar teātri. Tāpēc pret savu teātri viņi attiecas ar misijas apziņu. "Līdz ar atjaunoto teātri Valmieras pilsētvides apbūve ir kļuvusi mūsdienīgāka, teātra komanda ieguvusi kvalitatīvas telpas, kur realizēt savas ieceres un tikties ar skatītājiem," lepojās Baiks.
Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena pateicās visiem, kas ir bijuši kopā ar teātra kolektīvu ceļā uz teātra atjaunošanu, jo atbalsts devis spēku būt mākslā visu ēkas pārbūves laiku un nu arī jaunās telpās.
VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova atzina, ka Valmieras teātra pārbūve bija projekts ne tikai ar tehniskiem izaicinājumiem, bet arī spēcīgu emocionālo vērtību. Viņa projektu raksturoja, kā maratonu ar šķēršļu joslu - sarežģīts, izaicinošs un pilns negaidītiem pavērsieniem.
"Valmieras teātra pārbūve bija tehniski sarežģīta, prasot no mums visiem ne tikai zināšanas un pieredzi, bet arī elastību, pacietību un spītību nepadoties grūtībām," sacīja Gavrilova. Viņa akcentē, ka teātra ēka, kas tagad paveras Valmieras pilsētas ainavā kā jauns kultūras simbols, ir estētiski un arhitektoniski pievilcīga, tehniski uzlabota un energoefektīva. Tā ir gatava uzņemt gan darbiniekus, gan apmeklētājus, nodrošinot komfortablu vidi un radot jaunas iespējas kultūras dzīvei.
Atjaunotā fasāde ir ne tikai teātra seja, bet arī stāsts par pārmaiņām, ko īpaši izceļ mākslinieka Āra Smildzera radītais reljefs - kā dzīva glezna, kurā rūsinātie elementi mijas ar gaismas spēlēm, radot kustību, kas aicina sapņot un iztēloties, atklāj Aimasa finanšu direktore Iveta Vucena.
Pārmaiņas notikušas arī teātra iekšpusē - izveidota jauna Black Box zāle, modernizētas inženiersistēmas un uzlabota vides pieejamība, lai teātris kļūtu pieejams visiem.
Kultūras ministrijas un Valmieras teātra pārbūvei piesaistītais finansējums sasniedza 16 310 262 eiro ar pievienotās vērtības nodokli, no kura 9 547 275 eiro nodrošināja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, savukārt pārējās izmaksas segtas no valsts budžeta un Valmieras teātra līdzekļiem.
Valmieras drāmas teātra ēka celta 1996.gadā pēc arhitektu Modra Ģelža, Olitas Upacieres un Jura Guseva projekta vietā, kur reiz atradās Latviešu biedrības nams. Šī mūra būve ar divām zālēm, teātra muzeju, mākslas salonu un kafejnīcas telpām ir sava laikmeta modernās arhitektūras piemērs. Papildus tā ietilpst arī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas un Valmieras pilsdrupu un pilsētas viduslaiku nocietinājumu aizsardzības zonā, kas ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.