V.I.P. pieskaitot. Uz skatuves gulst grandioza izmēra ziedu klēpji, sparīgi plaukšķina leģendārā atkušņa laika teātra Sovremeņņik vadītāja Gaļina Volčeka, izcilā krievu aktrise Ludmila Maksakova izrādes autoriem pasniedz gadsimtu vecu ģimenes sudraba relikviju (paplāti, kas piedzīvojusi Staņislavska rokas pieskārienus), Solžeņicina atraitnes acīs aizkustinājuma asaras, bet kulta multfilmas Ezītis miglā autors Jurijs Noršteins lakoniski rezumē: "Jūs esat malači!" Lai nu kas, bet tracis un gluži vai neveselīga ažiotāža ap Hermaņa izrādi ir pamatīga — Nāciju teātra direktora vietnieks Romans Dolžanskis atzīst, ka "nav neviena masu medija Maskavā, kurš šajās dienās neziņo par pasaulslavenā režisora pirmo izrādi Krievijā, mūsu teātra administrācija bojā attiecības ar daudziem, jo ir spiesta atteikt ielūgumus, bet Šukšina stāstu biļetes cena tirgū sasniegusi 5000 rubļu — gandrīz 110 latu". Dolžanskis piebilst, ka tas ir tikai dabiski, ka Hermanis un izrādes divas zvaigznes — patlaban spēcīgākie krievu četrdesmitgadīgo paaudzes aktieri Čulpana Hamatova un Jevgeņijs Mironovs, kas šajā 400 000 eiro izmaksājušajā starptautiskajā projektā iesaistīti, — izraisa zvērīgu interesi — Hermaņa pasaulē slavenās izrādes (Garā dzīve, Klusuma skaņas, Soņa) arī Maskavas publika pazīst un augstu novērtējusi, piešķirot gan Zelta masku "labākajai ārzemju izrādei", gan pirmajam režisoram ārzemniekam — izņēmuma kārtā prestižo Staņislavska prēmiju, un te nu tā ir: Hermaņa debija Nāciju teātrī ar darbu pēc Šukšina 10 stāstiem — ārzemniekam tik izaicinošu, jo tik nacionālu, krievisku materiālu. Savukārt es varu piebilst — Hermaņa tēlainais, formas ziņā tuvu Latviešu mīlestībai stāvošais, turklāt asi politiskais Šukšina darbu skatuves lasījums ir kā kulaks uz acs ne vien sakarā ar slavenā rakstnieka, aktiera, režisora Šukšina jubileju (2008./2009.gads paiet viņa zīmē), bet ar šokējošo izrādes koptēlu jeb poētisko metaforu "Krievija kā cietums" un absolūto lauku dzīves degradācijas ainu, ko "nabaga nelaimīgie laimīgie" pat nespēj aptvert, jo atrodas pirmatnīgā dabiskuma stāvoklī. Pēcpremjeras banketā Krievijas jaunieceltais kultūras ministrs Avdejeva kgs gan piecas reizes slavēja izrādes veidotāju ģenialitāti, gan atzina, ka Hermaņa darbs — tas esot spilgts apliecinājums labajām Latvijas un Krievijas attiecībām. Savukārt Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova lika Altaja gubernatoram apsolīt, ka tiks izdoti V.Šukšina akadēmiskie kopotie raksti, — šo frivolo piezīmi gan neviens neuztvēra kā "Latvijas jaukšanos Krievijas iekšējās lietās". Bankets aizritēja pagalam draudzīgā un vispārēja gandarījuma pilnā atmosfērā — kā pēc labi padarīta grūta darba.Plašu materiālu un recenziju par Šukšina stāstiem lasiet ceturtdien Kultūras Dienā
Hermaņa triumfs Krievijā
Tracis un gluži vai neveselīga ažiotāža ap Hermaņa izrādi ir pamatīga Skatītāju zāle pēc Alvja Hermaņa režijas debijas Krievijā Maskavas Nāciju teātrī pēc trīsarpus stundu ilgās, vizuāli ārkārtā krāšņās un emocionāli iespaidīgās, tomēr intelektuāli ļoti grūtās, pat smagās izrādes Šukšina stāsti pirmizrādes atgādināja augstākā sociālā statusa personāžu un sabiedrības bohēmiskā krējuma satrakojušos bišu stropu — kājās izslējusies mūza Alla Borisovna Pugačova sauc bravo, viņai labticīgi piekrīt stāvovācijām piecēlusies publika, Altaja novada gubernatoru Karlina kungu, ministru Aleksandru Šohinu, Krievijas televīzijas galvu Dobrodejeva kungu, dziedātāju Kristīni Orbakaiti un pulka citu šovbiznesa zvaigzņu, kā arī Krievijas prezidenta kancelejas pārstāvjus un citas V.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.