«Mūsu dienās nav tāda lieluma cilvēku kā Hemingvejs, Pikaso, Saharovs, Marlons Brando. Cilvēki – milzeņi. Un arī politikā nav tādu figūru kā Čerčils, Adenauers, de Golls. Visi pašreizējie ir rūķīši. Un mākslā ir tieši tas pats,» saka A.Hermanis un turpina - cilvēki visi kļuvuši pragmatiķi un aprēķinātāji neatkarīgi no tā, kurā sfērā viņi strādā.
Taču, lai radītu lielus mākslas darbus nepieciešams būt nedaudz trakam, un agrākie lielie cilvēki tādi ir bijuši, saka režisors. Viņš atceras, ka tiem ir bijis neprātīgs dzīvesveids, no kura ir cietušas ģimenes. «Un tam ir noteikta saikne – lai paveiktu kaut ko lielu, nepieciešama neprātīga brīvība. Tagad sabiedrībā valda citi spēles likumi,» saka A.Hermanis.
A.Hermanis, vaicāts, kas ļaudīm traucē mūsdienās būt laimīgiem, atbild, ka tā ir nevēlēšanās dzīvot savu dzīvi. Jaunā Rīgas teātra aktieri visi nākot no laukiem, tur esot viņu saknes un «rezerves mājas», kur patverties, lai saglabātu savus iekšējos spēkus. Viņš domā, ka latviešiem tas ir organiski, jo latvieši ir zemnieku tauta, Rīga taču agrāk bija vācu pilsēta. «Kad tauta, kas pieradusi dzīvot dabas vidū, ierodas pilsētā, tā zaudē daudz no savas pirmatnības,» intervijā saka režisors.
Hermanis: tagad mākslā un politikā ir rūķu laiks
Mūsdienās gan mākslā, gan politikā vairs nav tādu monumentālu personību kā pirms gadiem 30 – 50 – 100. Tagad ir tikai rūķi, intervijā laikrakstam _Vesti segodņa _šodien saka Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.