"Nosaukums ir simbolisks, jo būtībā darbības vieta ir mainīta, jo rallijs jau vairs nenotiek Dakārā, bet gan Dienvidamerikā. Tur ir karstums un smiltis..." Režisors stāsta, ka lugas autors Sigits Paruļskis tekstu uzrakstījis ļoti viegli, atraisīti, labā franču stilā.Dokumentālas saknes Izrāde, kuru var raksturot kā stāstu par vīrieti un sievieti, tiešām sakņojas reālā gadījumā — pagājušogad rallijā Parīze —Dakāra piedalījās lietuviešu pāris. Līdz finišam viņi gan netika, tomēr piedalījās. "Un tad mēs nolēmām, ka tuksnesis darbībai ir lieliska vieta! Arī šeit sieviete ir un paliek sieviete, arī šeit viņa krāso lūpas un pie jebkuras izdevības grib izmazgāt matus. Tas jau nekas, ka ūdens nav pieejams un ka viņai jāvalkā kombinezons... Arī vīrietis tuksnesī ir un paliek tipisks vīrietis — piemēram, viņš izsmēķus met smiltīs... Tā ir senā un tik mīļā patiesība par vīrieti un sievieti..." Pēc režisora domām, šī izrāde lieliski atklāj vīrieša un sievietes dziļāko būtību. Tiesa, varbūt mazliet kariķēti, bet tajā pašā laikā — tik patiesi. Šķiet, režisors Kosts Smorigins ir pilnīgi pārliecināts, ka šī izrāde itin labi piestāvētu jebkuram teātrim — gan Parīzē, gan Maskavā, gan citur pasaulē. Pagaidām gan nekur citur viņš to neiestudēšot (izrāde ar panākumiem izrādīta Lietuvā). Taču viņš neslēpj, ka šad un tad sevi mēdz izklaidēt ar režiju, tad kad nav jāspēlē pasaulslavenā lietuviešu režisora Eimunta Ņekrošus iestudētajās izrādēs. "Protams, tas ir nopietni! Jaunatnes teātrī vien nospēlēju 36 gadus, divdesmit piecus no tiem — pie Ņekrošus. Iedomājieties, kāda man ir bagāža!" viņš dižojas.Mūsu kompleksi Kādēļ režisors pie šīs izrādes iestudēšanas ķēries tieši tagad? "Kāpēc ne?" viņš pārjautā un neslēpj, ka, viņaprāt, lietuvieši un latvieši ir tautas ar neskaitāmiem kompleksiem, kurām nenāktu par ļaunu pasmieties pašiem par sevi. "Ja cilvēks neprot par sevi pasmieties — tas ir tāpat, kad ēdienam pietrūkst sāls un piparu!" Smorigins strikti nosaka. Režisors neslēpj, ka latviešu valodu pilnībā nepārvalda, taču tīri labi jau iemanījies saprast, ko runā abi lugas galveno lomu tēlotāji — humoriste Jana Duļevska un aktieris Jānis Jarāns. "Varu kontrolēt, lai viņi nerunā galīgas muļķības, bet pieturas pie teksta, kas, manuprāt, iztulkots visnotaļ labi," režisors smejas. Viņš arī ir pārliecināts, ka Rīga—Dakāra itin labi varētu patikt latviešu skatītājiem. Taujāts, vai šādas un līdzīgas izrādes (viņa kontā ir arī Latvijā popularitāti iemantojušais Alu cilvēks) viņš iestudē, lai atpūstos, Smorigins krata galvu un teic — tā ir mana specialitāte! "Precīzāk — varētu teikt, ka mana specialitāte ir kontakta veidošana ar skatītājiem. Šādi es cilvēkiem daru zināmu savu pasaules redzējumu, savu viedokli par pasauli un sievietēm." Režisors piekrīt — jā, iespējams, tas ir ironisks. Tā ir viņa būtības izpausme, gluži tāpat kā teātra spēlēšana, albumu ierakstīšana, dziedāšana. Jāpiezīmē, ka Rīga-Dakāra ir projekts, ko veido koncertaģentūra Makroconcert, kurai Lietuvā ir savs teātris Domino Teatras. *Pirmizrāde Rīga—Dakāra 7.II Dailes teātra Mazajā zālē
Jāprot pasmieties par sevi
Lietuviešu režisors Kosts Smorigins iestudējis izrādi ar Janu Duļevsku un Jāni Jarānu Taujāts, kādēļ laikā, kad ārā ir ziema un sals, tiek iestudēta izrāde par vasaru, režisors Kosts Smorigins sirsnīgi iesmejas un precizē — izrāde Rīga—Dakāra, kuras pirmizrāde paredzēta jau šo sestdien, 7.februārī, nav par vasaru.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.