Kāršu spēle iereibušā
kompānijā, kurā jautrības labad drēbes met nost visi pēc kārtas,
dejo, sasit plaukstas un mainās partneriem.
Tā īsumā varētu izstāstīt Liepājas teātrī Dž.Dž.Džilindžera režijā tapušā britu dramaturga Robina Hodona komēdijas Šikās kāzas iestudējuma saturu. Tiesa, kārtis neviens uz skatuves nespēlē, taču katra iestudējuma ainiņa nokrīt viegli kā kārts no spēlmaņa rokas. Tipiska situāciju komēdija, pastišs par sieviešu romāniem un seriāliem, kuros pāri vispirms izvēlas nepareizo partneri, bet pēc tam "dabonas" pareizi. Kaut kas no klasiskās franču komēdijas pārpratumiem, izdarībām un tēliem. Šiku kāzu alkstoša māmiņa, kura gatava ķert pirmo vīrieti un likt pie sāniem meitai, lai tikai neizjuktu smalkā ceremonija, garīgi nelīdzsvarots līgavas tēvs, kurš tā arī neparādās, lai gan viņa ālēšanās ir būtiska komēdijas karuseļa daļa. Līgavainis un viņa draugs, kuri vecpuišu ballītē pāršāvuši pār strīpu. Mīļotās meitenes, kuras demonstrē skaistu veļu un šikas kurpītes, bet visiem pa vidu – spriganā istabene.
Režisors ironisko lugas vēstījumu akcentējis ar lipīgām dziesmām un kustību mākslinieces Ingas Krasovskas iestudētām dejām. Tomēr iestudējums nebūt nav asa sociāla satīra, jo košā, tikai nedaudz ironiskā Vara Siliņa "dizaina viesnīcas" dekorācija, elegantie Ilzes Vītoliņas kostīmi, un jo īpaši – asprātīgie, pat snobus smīdinošie lugas teksti vērš izrādes skatīšanos jaukā izklaidē. Iestudējuma kompozīcija, kas sākas un noslēdzas ar pārīti gultā, artistiski veido glītu kāršu namiņu, kurā kalpi, kungi un dāmas izvērsti uz āru. Iespējams, ne tik jauka izklaide būs skatītājiem, kuri sēdēs tālāk no skatuves. Ja bijušo Klaipēdas kursa absolventu dažbrīd neskaidro runu un nepārliecinošo spēli sezonas sākuma izrādēs varēja norakstīt uz profesionālas karjeras pirmo soļu lampu drudzi, tad sezonas otrajā pusē jau gribētos ieraudzīt meistarības izaugsmes pazīmes. Diemžēl rodas iespaids, ka daži jaunie mākslinieki, tiekot pie štata vietas teātrī, jūtas mērķi sasnieguši, apmierināti ar skolā iegūto un saviem dabas dotumiem. Deju un vokālās prasmes vien negarantē panākumus teātrī, par to jaunajiem aktieriem būtu vērts padomāt.