Noskaņot sevi jaunās sezonas notikumiem teātrī ir mazliet riskanti – nekad nav tā, ka pilnīgi viss no solītā piepildās. Mēdz mainīties pat tie plāni, kas nostiprināti teātru abonementu repertuārā, kurus taču cilvēki pagarina vai pērk no jauna ne tikai ieraduma, bet arī konkrēta piedāvājuma dēļ. Tomēr lielākoties rudenī solītais tiek arī izpildīts, un solījumi šosezon pelna interesi. Nevar nepamanīt, ka Latvijas simtgades gaidīšanas cikls jau ir sācies – gan ar Valmieras teātra pirmizrādi Lūcis, gan 14. septembrī gaidāmo Ingas Ābeles Klūgu mūka pirmizrādi Nacionālajā teātrī Indras Rogas režijā.
Latviskais kods
Ar Latvijas simtgades finansējumu vai bez tā latviešu autoru oriģināldarbi šosezon teātru repertuārā būs, turklāt ļoti intriģējoši. Valmieras teātrī Mārtiņš Eihe iestudēs dokumentālu izrādi Meža meitas – pirms pāris gadiem lielu ievērību iemantojušās Sanitas Reinsones grāmatas skatuves versiju, kas stāstīs par sievietēm, kuras dzīvoja pie nacionālajiem partizāniem mežā pēckara okupācijas apstākļos. Cik zināms, izrādei izvēlēts netradicionāls spēles laukums aiz (vai pat zem) skatuves. Savukārt Indra Roga Valmieras teātra Lielajā zālē iestudēs Vidzemes stāstus un noveles, kas būs mazāk zināmu Rūdolfa Blaumaņa īsprozas darbu kompozīcija.
Īpaši ir tie gadījumi, kad teātri sasparojas izsludināt lugu konkursus. Nacionālajā teātrī šāda konkursa rezultātā jau tapuši divi iestudējumi – Annas Rancānes Bišumāte un vilkacis un Artūra Dīča Lidojošais Travolta. Šosezon pienākusi kārta trešajam – Andra Ūdra lugai Apsolu, kurai pats autors (vismaz internetā atrodamajai versijai) devis šādu apzīmējumu: "Drāma. Iespējams, liriska. Iespējams, psiholoģiska. Iespējams, romantiska." Izrādes režisore būs Daiga Kažociņa.
Maijā Dailes teātrī gaidāma pirmizrāde vēl viena konkursa laureātei – Alekseja Ščerbaka lugai Balta vārna melnā krāsā. Šis darbs ieguvis 1. vietu konkursā Austrumi ienāk Latvijā. Patvērums un (ne)satikšanās, režisors – Intars Rešetins.
Vēl vairāki interesanti latviešu autoru darbi taps Nacionālajā teātrī. Par Artūra Dīča lugu Kalniņš pret Kalniņu dzirdēts, ka tai autors iedvesmojies no Roberta Bentona filmas Krāmers pret Krāmeri (1979), režisors būs Elmārs Seņkovs. Uz pavasara pusi gaidām Jāņa Baloža un Valtera Sīļa kopdarbu Mežainis, ko radošais tandēms jau sekmīgi iestudējis Kauņā un izpelnījies Lietuvas teātra balvas nomināciju. Kritiķis Normunds Akots par Kauņas izrādi rakstīja: "Patiesos faktos balstītā luga par cilvēku, kas pēc kara piecdesmit gadus pavadījis, slēpjoties mežā, uz skatuves ir pārvērtusies atjautīgā un humora pilnā "autora" [..] stāstījumā par mūsu kopīgajiem likteņiem aizgājušā pusgadsimta garumā."
Pēc krietna pārtraukuma uz skatuves atgriezīsies arī Pētera Pētersona luga Man 30 gadu ar Raimonda Paula mūziku, režisore Ināra Slucka, pirmizrāde Nacionālajā teātrī – 24. maijā.
Savdabīgu latviskā koda versiju, iespējams, varam sagaidīt Alvja Hermaņa izrādē Dieviņš pillā Jaunajā Rīgas teātrī (šā gada nogalē), kurā izmantota Aivara Neibarta dzeja un galvenajā lomā būs Guna Zariņa.
Dirty Deal Teatro pirmā šīs sezonas pirmizrāde – Justīnes Kļavas Dvēseļu utenis Ingas Tropas režijā – būs sešu studentu intelektuālā kauja, "kurā cīnās nevis par atbrīvošanos no iebrucēju jūga, bet par atbrīvošanos no stereotipiem un savu vectēvu pagātnes rēgiem", kā teikts izrādes anotācijā.
Par sezonas notikumu Liepājas teātrī izsludināts Valda Lūriņa uzvedums Esi sveicināta, bohēma!, kas tapis pēc Ērika Hānberga, Andžila Remesa darbu un Andra Bergmaņa memuāru motīviem. Pirmizrāde – 11. novembrī.
Neizbēgamais salīdzinājums
Idejas patiešām virmo gaisā – to var secināt, skatoties teātru plānus, kuros iezīmējas savdabīga konkurence. Ik pa brīdim gadās, ka teātri ieplāno vienu un to pašu lugu un skatītājam ir iespēja salīdzināt. Šāda salīdzināšanas iespēja būs arī šosezon. Dailes teātra pirmā pirmizrāde Lielajā zālē ir viesrežisora Aleksandra Morfova iestudētās Svinības pēc Tomasa Vinterberga un Mogensa Rukova scenārija motīviem. Šis scenārijs pagājušajā sezonā iedvesmoja dramaturģi Justīni Kļavu un režisori Paulu Pļavnieci veidot iestudējumu Jubileja ‘98, gan krietni lokalizētā, Latvijas situācijai pielāgotā variantā. Tā bija veiksme, kas vainagojās ar sešām Spēlmaņu nakts nominācijām. Savukārt Morfova iestudējumā būs iespēja uzmirdzēt Dailes teātra zvaigznēm – Ģirtam Ķesterim, Artūram Skrastiņam, Rēzijai Kalniņai, Indrai Briķei, Laurim Dzelzītim, Ilzei Ķuzulei- Skrastiņai un citiem
Šosezon sacensība veidosies arī starp Dailes un Nacionālo teātri, kuros abos plānots Jasmīnas Rezā lugas Art iestudējums. Šā darba iestudējumu vēsture Latvijā ir paīsa, bet arī toreiz abas versijas rādīja faktiski paralēli – 1999. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Alvja Hermaņa režijā un Liepājas teātrī Mūris, kur izrādi iestudēja Lauris Gundars. Dailes teātra abonementu sarakstā Art pirmizrāde plānota 17. novembrī Dž. Dž. Džilindžera režijā, un tai dots žanra apzīmējums "franču izklaide". Trīs draugus spēlēs Artūrs Skrastiņš, Juris Žagars un Ģirts Ķesteris, piedalīsies arī Marija Naumova. Starp citu, Jasmīna Rezā šosezon iekritusi Dž. Dž. Džilindžera redzeslokā divreiz – Liepājas teātra pirmā pirmizrāde būs viņas lugas Bella figura iestudējums. Savukārt Nacionālā teātra Jaunajā zālē Jāņa Vimbas iestudējuma pirmizrāde Art plānota 22. janvārī, un tur lomās būs kursabiedri, kuri jau daudzus gadus kopā strādā teātrī: Ainārs Ančevskis, Mārtiņš Egliens un Egīls Melbārdis.
Kamēr Dailes teātris turpina rādīt jau iepriekšējās sezonās iestudētās Antona Čehova Trīs māsas un Tenesija Viljamsa Kaķi uz nokaitēta skārda jumta, gaidāmi jauni šo lugu iestudējumi citos teātros. Režisora Vladislava Nastavševa Trīs māsas. Refleksija Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvos 12. oktobrī, un lomu sarakstā atrodami Marijas Bērziņas, Daigas Kažociņas, Madaras Botmanes, Mārča Maņjakova, Kaspara Zvīguļa un citu populāru aktieru vārdi. Savukārt Viljamsa lugas versiju Valmierā veidos Inese Mičule: zināms, ka Margaretas lomā būs Ieva Puķe, pirmizrāde – 3. novembrī.
Klasikas vilinājums
Regulāra atgriešanās pie klasikas ir loģiska un neizbēgama, tiesa, režisora interpretācija to reizēm var pārvērst līdz nepazīšanai. Sezona startēja ar Šekspīra Jūliju Cēzaru Andreja Jarovoja režijā Ģertrūdes ielas teātrī. Ar krievu klasiku sezonu sāks Daugavpils teātris, kurā Jurijs Kvjatkovskis no Krievijas iestudēs izrādi pēc Aleksandra Gribojedova lugas Kur prāts, tur nelaime motīviem (tradicionāli pazīstam šo lugu ar mazliet atšķirīgi tulkotu nosaukumu – Gudra cilvēka nelaime).
2018. gada sākuma plānos Jaunajā Rīgas teātrī ir gan Franca Kafkas Process Mārča Lāča režijā, gan Viestura Meikšāna iestudētais Mihaila Ļermontova Dēmons. Viesturs Meikšāns ar klasiku darbosies arī Liepājas teātrī, iestudējot Moljēra Mizantropu Mārtina Krimpa skatuves versijā. Pārveidotā variantā – Patrika Mārbera versijā – Liepājas teātrī rādīs Henrika Ibsena Hedu Gableri ar Aneti Berķi titullomā.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra Mazajā zālē gaidāmas diviem krievu klasiķiem veltītas izrādes. Uzvedumā Laika falsets Jakovs Rafalsons lasīs Marinas Cvetajevas dzeju un prozu, savukārt jau pagājušajā sezonā plānotajā, bet pārceltajā Virdžīnijas Lejiņas izrādē Šai pasaulē es tikai garāmgājējs apkopotas laikabiedru atmiņas par Sergeju Jeseņinu un viņa dzeja.
Jau pieminētās Trīs māsas nebūs vienīgā Antona Čehova darba interpretācija šosezon – pavasarī pie Ivanova ķersies Regnārs Vaivars (Dailes teātrī), kurš jau pierādījis prasmi šķietamas kamerlugas interpretēt uz lielās skatuves.
Krievu klasika Pēterburgas viesrežisora Sergeja Ščipicina režijā parādīsies Valmieras teātra repertuārā – ne vairāk, ne mazāk kā Puškina Mazās traģēdijas, ko latviešu teātrī neesam redzējuši ļoti sen, turklāt visas trīs daļas tiks rādītas vienā cēlienā. Interesi par klasiku uztur arī Viesturs Kairišs, kurš Nacionālajā teātrī iestudēs Oskara Vailda Salomi, izmantojot Riharda Štrausa operas mūziku, Valmierā režisors strādās ar poļu klasiķa, par poļu mūsdienu teātra tēvu dēvētā Juliuša Slovacka slavenāko darbu Baladīna – romantisku drāmu par valsts tapšanu.
Pārsteigumu pieaugušajiem un jauniešiem gatavos arī Leļļu teātris – nīderlandiešu režisora Dudas Paivas Zelta zirgs un šveiciešu režisora Dāvida Džovandzanas Romeo un Džuljeta noteikti nebūšot klasiskas šo darbu interpretācijas.
Visu labāko – bērniem
Bērnu auditorijai domāto izrāžu saraksts pēdējos gados kļūst arvien bagātīgāks un daudzveidīgāks. Arī šosezon, turklāt visdažādākajās izpausmēs. Būs laika pārbaudi izturējušu bērnu literatūras klasikas darbu iestudējumi – Aleksandra Volkova Smaragda pilsētas burvis Liepājas teātrī Gaļinas Poļiščukas režijā un Hansa Kristiana Andersena Īkstīte Rīgas Krievu teātrī Renatas Sotiriadi režijā. Daugavpils teātrī talantīgā horeogrāfe Irina Saveļjeva veido dejas izrādi bērniem Čipolīno pēc Džanni Rodāri pasakas.
Latviešu klasikas darbus bērniem "tulkot" turpinās Jānis Znotiņš, kurš pagājušajā sezonā Valmierā iestudējis Valda Staburaga bērnus. Kārta pienākusi gan Alberta Kronenberga Ganiņam Nacionālajā teātrī, gan Annas Brigaderes triloģijai Dievs. Daba. Darbs Valmierā.
Leļļu teātris pavisam drīz parādīs latviešu autores Evijas Gulbes Koko un Riko, pirmizrāde – 10. septembrī. Režisors Ģirts Šolis brīdina, ka pēc šīs izrādes bērni mājās varot nebūt gluži klusi, jo tajā tiks izmantoti neparasti ritma instrumenti. Laura Čaupale Leļļu teātrī debitēs ar igauņu rakstnieka Eno Rauda Naksitrallīšiem, kas savulaik bija gauži populārs darbs. Tā sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, un vēl... Turklāt visi plāni vēl nemaz nav atklāti. Jau tagad skaidrs, ka būs interesanti.