Titullomā iejutīsies Julianna Bavarska, Kalafa lomu dziedās Augusts Amonovs vai Karloss Moreno, Liu – Kristīne Gailīte vai Evija Martinsone, Timurs - Samsons Izjumovas, Krišjānis Norvelis, Romāns Poļisadovs u.c., iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents Modests Pitrens, atjaunojuma režisors Guntis Gailītis, atjaunojuma scenogrāfe Ingrīda Cīrule, atjaunojuma horeogrāfes Elita Bukovska, Regīna Kaupuža, Zane Lieldidža, grims un parūkas Dace Caica, Elita Klāra.
„1973. gada 29. decembrī dzimusī izrāde ir spoža relikvija gan režijas, gan scenogrāfijas aspektā, un, to apzinoties, Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskā vadība nolēmusi un realizēs šīs pērles eksponēšanu arī turpmākajās sezonās,” par izrādi stāsta LNO direktors Andrejs Žagars.
Izrāde, kas LNO repertuārā spēlēta vairāk nekā 30 sezonu, ir kā vēsturiska liecība, kas rada priekšstatu par latviešu operteātra tradīciju uzplaukumu pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Iestudējuma pirmsākumos publiku valdzinājusi režijas, vizuālā risinājuma un mūzikas piedzīvojuma harmonija. “Turandotā” skanējušas labākas latviešu operbalsis – Žermēna Heine-Vāgnere, Elza Zvirgzdiņa, 90. gados arī Ieva Kepe, Kārlis Zariņš, Miķelis Fišers. Ar žilbinošu spožumu un izpildījuma vērienīgumu iestudējums pārspēja visas skatītāju un klausītāju cerības.
Izrādē, kura piedzīvoja divus atjaunojumus, valda zeltaino toņu gamma - Ķīnas imperatoru galma krāsa. Simboliska ir tautas un Turandotas tērpu krāsu palete - tautai zili pelēkie toņi, Turandotai - asiņaini sārti. Brīva nosacītība etnogrāfiskajos elementos saskan ar Džakomo Pučīni mūziku, kurā austrumnieciskai nokrāsai cauri vijas itāliskā kaisle. Edgara Vārdauņa „Turandotas” scenogrāfija un kostīmi skatītājus priecē jau gandrīz 40 gadus.
Latvijas Nacionālās operas scenogrāfa Edgara Vārdauņa (21.09.1910. – 22.06.1999) dzīves stāsts ir spilgta liecība par mākslas sasniegumiem operas namā, kuru viņš mīlēja, un pretrunīgo laikmetu, kurā dzīvoja. 1946. gadā Edgars Vārdaunis atgriezās Latvijā un Operas un baleta teātrī, kur strādāja gandrīz pusgadsimtu: vispirms kā scenogrāfs-dekorators, vēlāk (no 1983.gada) jau kā galvenais mākslinieks. Viņš radījis skatuves noformējumu un tērpus vairāk nekā 80 operas un baleta izrādēm un bija laikabiedru, kritiķu un skatītāju mīlēts.
Gints