Galveno – ievada referātu šajā konferencē lasīja ilggadējais Vīnes Valsts operas direktors Joans Holenders. Viņa lasījuma pamattēzes: pasaulē eksistē trīs operas teātru darbības modeļi. Viens no tiem ir projektu ("stagione") operas, kad veidojot iestudējumu, pieaicina solistus esošā budžeta ietvaros, nospēlē izrāžu bloku un slēdz projektu (šādi, piemēram, strādā operas Lionā, Amsterdamā, Parīzē). Otrs modelis ir repertuāra teātri (piem., Vīnes Valsts opera, operteātri Vācijā), bet trešais - jauktā modeļa ("semistagione"), kur darbības pamatā ir repertuāra teātra modelis, bet tajā iekļaujas arī atsevišķi projekti. Tieši kā šāda teātra tipa veiksmīgāko piemēru J.Holenders atzīmējis Latvijas Nacionālo operu, pastāstīja I.Vasiļjeva. Par pēdējo divu darbības modeļu labākajām īpašībām J.Holenders atzīmējis augsto ansambļa kultūru, īpašo mājas sajūtu, kā arī jauno dziedātāju izaugsmes iespējas, pieminot Rīgā izaugušos dzoedātājus – Egīlu Siliņu, Ingu Kalnu, Maiju Kovaļevsku, Kristīni Opolais un Aleksandru Antoņenko.
Konferences tēmu lokā bija repertuāra un projektu operteātris, tradicionālais un modernais operā, kā operai atrast ceļu pie "iPod" paaudzes u.c. „Konferencē, protams, tika runāts arī par krīzi, kas skārušas visu operteātru finansējumu. Visi teātri dzīvo taupības režīmā. Piemēram, Ungārija, kura, kā zināms, ir diezgan līdzīgā ekonomiskā situācijā ar Latviju, Budapeštas operai valsts finansējumu samazinājusi no 14 miljoniem latu uz 10 miljoniem latu. Salīdzinājumam – mūsu Operai finansējums pēdējā gada laikā sarucis no 5,7 mlj latu līdz 4,3 mlj.latu, un prognozes liecina, ka nākamgad valsts dotāciju vēl būtiski samazinās," atgriezies no konferences klāstīja LNo direktors Andrejs Žagars. Viņš uzsvēra, ka tieši tāpēc Eiropas operas teātros arvien aktīvāk iezīmējas tendence veidot kopražojumus, par sadarbību vienojoties trim līdz piecām kompānijām. Tomēr daudzi konferences dalībnieki arī norādījuši, ka kopražojumi padara Eiropas operu ainu unificētu, tādu, kurai būtiski trūkst daudzveidības.
Opera Europa ir starptautiska bezpeļņas kultūras organizācija, kas apvieno Eiropas operteātrus, veicinot to sadarbību. Tās darbība vērsta uz līdzekļu piesaisti, auditorijas paplašināšanu, veiksmīgāko un jaunāko radošo iniciatīvu apzināšanu un popularizēšanu, pieredzes apmaiņu administrēšanā un jaunu tehnoloģiju izmantošanā izrāžu sagatavošanā, prezentēšanā un popularizēšanā. Šobrīd Opera Europa biedru skaitā ir ap 50 nozīmīgāko Eiropas opernamu, kopš 1999.gada arī LNO un ir organizācijas dibinātāju vidū. LNO ir arī pirmais Austrumeiropas valstu operteātris - Opera Europa biedrs. Tikšanās parasti notiek slavenākajos Eiropas opernamos Anglijā, Itālijā, Spānijā, Skandināvijā u.c. 2005.gadā šāda konference notika Rīgā.