Režisora Jāņa Znotiņa sieva Ilze, kas strādā Centrā Dardedze, reiz atnesusi dāņu rakstnieces Jannes Telleres grāmatu Nekas un teikusi, ka stāsts varētu viņu interesēt. Jau vairāku izrāžu iestudējumos Jānis Znotiņš pievērsies jaunās paaudzes problemātikai un nu arī šo grāmatu pārvērtis iestudējumā Valmieras teātra LMT Mansarda zālē. "Bērniem un pusaudžiem domātu teātra izrāžu Latvijā varētu būt vairāk, bet pagaidām tās neuzskata par patstāvīgu teātra mākslas veidu, un arī teātra profesionāļi maz strādā šajā nozarē. Taču pasaulē ir savādāk. Man šobrīd ir tāda kā misijas apziņa – iekustināt bērnu un pusaudžu teātra mākslas nozari un pierādīt, ka tas ir vērā ņemams teātra mākslas veids," saka Jānis Znotiņš. Viņam ir savs Istabas teātris, kura repertuārs apzināti domāts tikai bērniem un pusaudžiem. "Ar pusaudžiem jārunā viņiem saprotamā valodā. Lasot par pusaudžiem un interesējoties par šo auditoriju, esmu sapratis, ka viņiem ļoti svarīga ir tēma," teic režisors un piebilst, ka to var atrast arī klasikā.
Tikmēr izrāde Nekas ir par šodienas septītklasniekiem. 1. septembrī skolēni sanāk kopā, lai sāktu jaunu mācību gadu, bet Pjērs Antons paziņo, ka "nekam nav jēgas", un demonstratīvi iziet no klases. Puisis sēž sava dārza plūmē, citi iet garām uz skolu, viņš viņus apmētā ar plūmēm un provocē vienaudžus, izbļaujot dažādus saukļus par to, ka nekam nav jēgas. Klasesbiedri nolemj pierādīt pretējo. Kā tas viss beidzas? "Jāskatās! Stāsts ir ļoti skarbs, negaidīts un iedarbīgs," saka režisors. Lomās iejutušies aktieri Aigars Apinis, Pauls Iklāvs, Inese Ramute un Baiba Valante.
Lai saprastu, vai tiek iets pareizā virzienā, jau izrādes "melnraksts" ticis rādīts septītklasniekiem. "Man kā režisoram ir svarīga šī satikšanās aci pret aci ar potenciālajiem skatītājiem un nebaidīšanās arī kļūdīties, jo kļūdas vienmēr var labot. Tāds sadarbības modelis ir ļoti vērtīgs," skaidro Jānis Znotiņš. Pēc izrādes mēģinājumiem jau bijušas diskusijas – vai šo darbu vispār vajadzētu rādīt pusaudžiem (iestudējums ieteikts jauniešiem no 13 gadu vecuma un viņu vecākiem). "Problēma ir pieaugušajos, kuri uzskata pusaudžus par maziem bērniem, kas vēl neprot atšķirt labo no sliktā. Bet mūsdienās viņi ir redzējuši daudz! Izrāde pierāda, ka jaunā paaudze saprot daudz vairāk, nekā pieaugušie to ir iedomājušies. Pusaudžiem jāuzticas!" saka J. Znotiņš, kuram pašam mājās ir piektklasnieks. Izrāde būs noderīga arī vecākiem, redzētais un dzirdētais ļaus aizdomāties, kādas attiecības mēs veidojam ar saviem bērniem un kā tās viņus ietekmē. "Ja atgaiņājas no bērniem, sakot – netraucē, nav laika, kādas muļķības –, tas rada vēlmi noslēgties. Jābūt atvērtiem un normāli jāizrunājas! Mūsu, vecāku, uzdevums ir palīdzēt, un izrādes kopīga noskatīšanās var būt kā sākums nopietnai sarunai un veicināt izpratni," teic režisors.
Tuvākā izrāde – 16. decembrī.