Režisore Māra Ķimele un JRT aktieri aicina savā Dzejas telpā

Paulu J-F k-dzi, ( 20.g.s.30.to gadu promenento teātra zinātnieci), pazinu personīgi un joprojām uzturam draudzīgas attiecības. Kundze pati mīlēja lasīt dzeju ( saņēmusi Friča Bārdas uzslavu) un uzskatīja sevi par izcilu, ja ne pašu labāko dzejas interpreti. Es visu nesapratu, bet šķiet, ka dzeja varētu būt atziņas un emocijas inspirēta, bet svarīgākais- tās lasītājam būtu jāzina, ko viņš/viņa grib pateikt, kas viņaprāt noticis, kas tieši šai dzejai licis piedzimt, kā tas savienojas ar paša pieredzi. Ar dalītām jūtām noklausījos K.Znotiņa melodizēto Aspazijas u.c.autoru dzejas priekšnesumu Dziesmu svētku koncertā LU aulā, protams, nolasot no papīra. Varbūt, ka tur arī bija režija, kas tā lika "dziedāt", nezinu. Bet mani sajūsmināja Im. Ziedoņa dzejas lasījums dzejnieka jubilejas ( 70 dzīves gadu?) sarīkojumā Rīgas Latviešu biedrības namā, kad šķita- dzeja rodas tur pat uz vietas tieši tai pat brīdī. Izreklamēto pasākumu katrā ziņā apmeklēšu, jo ,kā man šķiet, ies jautri. JRT publika ir knaša uz smiešanos. Gan jau dzejas neparedzamais izkārtojums skatītājiem radīs vajadzīgos iemeslus sevis izpausmei, kas patiesībā ir otras izrādes vērtībā, ja pavēro JRT publiku. JRT aktieriem liela atbildība, jo Māra Ķimele tv jau krietnu laiku atpakaļ paziņoja, ka Elza Radziņa, piemēram, dzeju un tautas dziesmas lasījusi briesmīgi.

Gluži manas domas,šis pieteiktais izrādes"brīvais slīdējums"rada bažas,tā var aizslīdēties kaut kur tur kur nemaz nav gribēts,tāpat zināma neticība,ka iepriekš nebūs nekas sarunāts un katrs mauks kā gribēs un pārējie brīnīsies un mauks kaut ko pretī?!Ja nezinātu,ka šādu principu piedāvā M.Ķimele,domātu,ka tā kādas režisores iesācējas <briljantā ideja>...Starp neuzbūvētu izrādi un uz stingriem pamatiem būvētu izrādi,tomēr mēdz būt liela atšķirība.Vismaz tā tas bijis līdz šim.

Vispirms itin nemaz nebija domāts un arī nav smiets par Vili Daudziņu. Bet, ja nu Jums sagribējās, tad tā arī izlasījāt. Par vokālistiem runājot, Jūs pārāk maz esat nosaukusi piemēru, tādu īstenībā ir stipri daudz, sākot jau ar pirmajiem pēckara gadiem. Vai tas, ka LMA nav vokālo pedagogu ir kāds jaunums? Labi, ka cilvēkiem daba devusi tik daudz, ka vismaz korī var glābiņu meklēt. Par Serebreņņikovu paliksim katrs savās domās. Ne diplomu dēļ. Vienkārši tas, ko viņš te kā augstu virsotni izrādījis, nebūtu uzskatāms ne par kādu novatorismu, ne sasniegumu, ja vien teātra vēsture nesākas no vakardienas maršrutā Rīga-Liepāja, Valmiera- Daugavpils. Vienlīdz neprofesionālisms mums zeļ jau iespaidīgu laika posmu, vai skatāties caur pirkstiem, vai pavisam aizlīmētām acīm. Piemēram- kad pirmais skatītājs, kurš paliks kārtējo reizi nesadzirdējis aktieru runu, nolauzīs ausis un prasīs naudu atpakaļ, vadzis lūzīs. Atliek uzminēt kas tieši tā par citu mērauklu, ko lietojat Janas Čivželes sakarā. Bet varbūt jādomā seklāk,- ja kas saistīts ar JRT, tad citu viedokļu nevar būt, diskusiju klubs slēgts. Kaut ko Jūs, manuprāt, pinat un mežģījat sev vien zināma principa pēc...

Vilis Daudziņš un Andis Strods ir beiguši māklas vidusskolu. Jā, Mākslas akadēmiju nav beiguši. Un tomēr tas tomēr ir labāk, nekā nekas, ja aktieris no līdzenas vietas ķeras pie scenogrāfija. Pēc līdzības - dziedātājs, kurš vienkārši dzied, kā māk, dziedātājs, kurš ir beidzis mūzikas koledžu (vidusskolu, kaut vai), vai dziedātājs, kurš ir beidzis Mūzikas akadēmiju. Zinām, ka daudzos gadījumos pietiek arī ar vidējo mūzikas izglītību, lai labi dziedātu, ja nu tā nav gluži opera, kaut gan K. Opolais un A. Antoņenko arī nav Mūzikas akadēmijas diploma, tomēr tas viņiem neliedz veidot galvu reibinošu starptautisku solista karjeru, kamēr daudzi citi LMA absolventi ar vokālistu diplomiem kabatā uzskata, ka ir ļoti paveicies, ja atrodas vieta kādā no Latvijas profesionālajiem koriem. Bet Kirils Serebreņņikovs, stingri ņemot pēc izglītības, nevarētu būt pat režisors teātrī, jo viņš ar izcilību ir izstudējis... fiziku, kamēr nekad nav studējis neko ar teātra mākslu saistītu. Tātad fiziķis. Un visās teātra jomās - vai tā būtu režija, vai scenogrāfija - vienlīdz neprofesionāls. Bet tikai tad, ja skatāmies pēc izglītības. Kas attiecas uz Janu Čivželi, viņu noteikti nevajadzētu mērīt ar vienu mēru kā K. Serebreņņikovu vai V. Daudziņu. Un ne jau izglītības dēļ.

katrs taču var rīkoties brīvi- Inga Alsiņa pirmo reiz scenogrāfe (!) ar pāra palagiem, siena čupiņām Baltajā grāmatā DDT...Jana Čivžele pirmo reiz kostīmu māksliniece (!) ar puloverīti, ar kņopējamu jaciņu, ar kādu apmetnīti... Nu, tāds tagad tas stils- galvenais ir "es" ar pretenciozu pieteikumu. Valmierā arī bijuši daži režisori un scenogrāfi vienā, Nacionālajā viesojās diženais Serebreņņikovs, kurš arī uzstājās kā visvaris veselos divos uzvedumos ( man jau vislabāk patika tā nekur vēl neredzētā kaste un riepas Gogolī)...Kāpēc ne? Paldies Dievam, ka Ojārs Rubenis pats( pagaidām ) ir tikai teātra zinātnieks zipā, bijušais operas izrāžu vadītājs, labvakar-puisis, digitālās lietas līdzdarbinieks, direktors. Vilis Daudziņš, ja tagad nejūku prātā, savlaik arī pieteica sevi kā scenogrāfu, bet man šķiet, ka viņš Mākslas akadēmijā tā kā nodarbības apmeklēja, vai. Tagad tikai aktieris- godprātīgs, atbildīgs, daudziem par paraugu varētu būt. Galvenais- drosmi, prasmi savu iegribu pasniegt un uz priekšu... Un, ja pa visām līnijām, visos dzīves un politiskajos teātros var, tad kāpēc īstajā teātrī-nevarētu? Ne velti režisores un pedagoģes Veras Mihailovnas Baļunas iemīļots teiciens bija: Kur mana valdība, tur es ar!

"aktrise Jana Čivžele, kura pirmo reizi piesaka sevi arī kā kostīmu mākslinieci". Jaciņas un bītlenes...