Režisors Viesturs Meikšāns gadu strādās Maskavā

gadsimta dramaturga Aleksandra Suhovo-Kobiļina triloģiju Krečinska kāzas, Lieta un Tarelkina nāve.Ielūgums studēt A. Suhovo-Kobiļina triloģiju Oļegs Tabakovs izteica pēc tam, kad gada sākumā V. Meikšāns MDT Mazajā zālē bija veiksmīgi iestudējis V. Sigareva lugu A. Kareņins. Savukārt šim iestudējumam viņu rekomendēja Kirils Serebreņņikovs, kas redzēja Viestura Meikšāna mēģinājumus izrādei 7 Fausti Latvijas Nacionālajā teātrī, noskatījās fragmentus no izrādēm Valmieras drāmas teātrī, kā arī atbrauca uz Valmieru, lai tiktos ar Oļģertu Kroderu. "Sākumā no mums ar Reini neko īpašu negaidīja, mums A. Kareņins bija jāveido ļoti ierobežotos apstākļos. Pierādījām, ka spējam tos maksimāli izmantot," saka V. Meikšāns."Uzaicinājums mūsu režisoram strādāt tik prestižā teātrī kā MDT ir priecīgs un rosinošs," portālam Kulturasdiena.lv uzsver Valmieras drāmas teātra direktore Evita Sniedze. "Tas tikai pierāda, cik pareizi ir teātra mērķi, cenšoties piesaistīt jaunus māksliniekus un aicinot viņus te radīt savu, interesantu teātra valodu. Tieši tāpēc arī nākamajā sezonā līdzās mūsu vecmeistariem pie mums strādās seši no Latvijas jaunākās paaudzes talantīgākajiem režisoriem. Neskaitot Indru Rogu un Dž. Dž. Džilindžeru. Ar Viesturu esam runājuši, ka tad, ja viņa darba plānā pēc gada būs kāds robs, viņš to labprāt aizpildīs Valmierā.""Valmieras teātrī piecos gados es iemācījos profesijas pamatus," saka pats režisors. "Mani pamanīja, pateicoties tiem darbiem, kas iestudēti Valmierā. Te ir ļoti radoša un ģimeniska atmosfēra un liela brīvība, par ko varu būt tikai pateicīgs."Viesturs Meikšāns neatvadās ne no Valmieras, ne Latvijas. "Negribu moralizēt vai ieslīgt patriotiskā terminoloģijā. Es daru to, kas mani bagātina, kas atbilst maniem meklējumiem teātrī, un man ir svarīga daudzveidība, dažādi konteksti, kas ietekmē arī izrādi. Mani interesē alternatīvais teātris, opera, kino, un ir arī piedāvājumi. Alternatīvais teātris man asociējas ar Skandināviju, tāpēc, iespējams, ka pēc gada es strādāšu Norvēģijā, un opera varbūt būs Francijā. To nevar zināt... Es esmu latvietis un nekad nekļūšu nekas cits. Un domāju, ka Maskavā jūt, ka mums ir cita teātra valoda, tāpēc jau mūs aicina. Kur nu vēl latviskāki cilvēki par Reini Suhanovu, Jēkabu Nīmani! Tas skan banāli, bet tā ir latviešu vārda nešana ārpusē. Jo tie, kas mūs aicina, jūt šo starpību."