Pamācību un gudru citātu – kā vajadzētu dzīvot dzīvi, kā to neizniekot, bet paņemt vislabāko, ko tā sniedz, – ir tūkstošiem. Bet gatavas receptes nav! Pat tad, ja liekas, ka kāda situācija filmā, grāmatā, izrādē saskan ar paša piedzīvoto, tik un tā risinājums katram būs savs.
Režisors Valters Sīlis no visiem literatūras žanriem, protams, priekšroku dod lugu lasīšanai. Viņš tur roku uz mūsdienu dramaturģijas pulsa, un pie viņa pirms pāris gadiem nonāca britu autora Dankana Makmillana sarakstītā luga Cilvēki, lietas un vietas. "Šis stāsts mani aizrāva, un es vēlējos to parādīt uz skatuves, jo tas atklāj tik dažādus ceļus, kā cilvēki izvēlas dzīvot savu dzīvi. Vai kāda no šīm izvēlēm ir pareizā? Tas ir jautājums ikvienam, kas šo stāstu redz un dzird. Un, ja mums ir ļoti skaidras atbildes, tad atkal jādomā – vai tas ir labākais, kas ar mums var notikt?" Luga uzrakstīta asprātīgi, aizraujoši un gudri, tāpēc Valters Sīlis to iestudējis Latvijas Nacionālajā teātrī. Pirmizrāde – 7. decembrī.
Riska zonā esam visi. Ja pats neesi atkarīgs, tad, iespējams, esi līdzatkarīgs
Luga vēsta par jaunas sievietes – aktrises attiecībām ar sevi un pasauli. Ar teātri vien viņai ir par maz, un bēgšanai no reālās dzīves viņa izmanto arī narkotikas. To spēks izrādās lielāks par sievietes pašas gribu, jo pienāk brīdis, kad viņas dēļ tiek "norauta" izrāde. Seko mēģinājums tikt vaļā no postošās atkarības, bet pat visveiksmīgākā rehabilitācijas programma spēj cilvēkam palīdzēt tikai tad, ja viņš pats to vēlas.
Atkarību jautājums mūsdienās ir viens no aktuālākajiem. Ne tikai narkotikas, arī alkohols, azartspēles. "Riska zonā esam visi. Ja pats neesi atkarīgs, tad, iespējams, esi līdzatkarīgs," skaidro Valters Sīlis un citē vienu no lugas personāžiem, kas mīt rehabilitācijas centrā: viņš domājis, ka "tur būs pilns ar aktieriem un dziedātājiem, bet izrādās, ka visi ir normāli cilvēki". Atkarība nešķiro piederību kādai noteiktai grupai. Par aktieriem visi šo informāciju uzzina, jo viņi ir publiskas personas. "Kur ir robeža, kad spēlējies un niekojies, bet tad vairs nevari apstāties?" retoriski jautā režisors, kurš gribētu rast atbildi – kāpēc mēs aizejam "pa pieskari", kāpēc sākam lietot narkotikas, zinot par sekām. "Saskāros ar tādu jēdzienu kā kontroles sajūta. Visi vienmēr saka – atkarīgais ir nekontrolējams. Bet tieši to mirkli, kad dabū narkotikas, var kontrolēt," mēģina skaidrot Valters Sīlis un piebilst, ka skatītājam izrādē jābūt uzmanīgam, lai saprastu, kuram ticēt un kurš melo. "Skaidras pamācības nav, un brīnumi nenotiek. Ceļš, lai tiktu ar sevi galā, ir sarežģīts. Luga rāda, kā cilvēks to mēģina darīt. Jāredz izrāde un tad jāsalīdzina ar savu pieredzi."
Lomās darbojas Maija Doveika, Lāsma Kugrēna, Juris Lisners, Uldis Anže, Ivars Kļavinskis, Sanita Pušpure, Daiga Gaismiņa, Kaspars Aniņš u. c. Tuvākās izrādes – 11., 12., 16. decembrī.