"Stop, stop! Tādus konceptuālus politiķu lēmumus esmu dzirdējis jau vairākkārt. Pagaidām nav ne projekta, ne ciparu, tas ir ar dakšām ūdenī. (..) Sešdesmit gadus nav bijis remonts, un neticu, ka būs," kad 2011. gadā sabiedriskos medijus pārskrēja ziņa, ka varētu tikt sākts darbs pie Jaunā Rīgas teātra ēkas (JRT), kā arī vairāku muzeju rekonstrukcijas Rīgā, Jūrmalā un Tadenavā, intervijā Dienai (11.08.2016.) JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis bija dibināti skeptisks. Tas bija pirms sešiem gadiem.
Šobrīd solījumi beidzot vērtušies realitātē. Ir gan projekts, gan cipari. 27. jūnijā, mediju pārstāvji tika aicināti būt klāt brīdī, kad ar pirmo skatītāju krēslu demontāžu Lielajā zālē simboliski sākās Jaunā Rīgas teātra pārcelšanās process.
Tik pazīstamais foajē ar koši dzeltenajām sienām, kamīnu un uzrakstu virs spoguļiem – "Streikojiet par dvēseles skaistumu!" – izskatījās svešāds – spoguļus aizsedza kastes ar izrāžu rekvizītiem. Parastā sarkanā plastmasas kastē bija nonākusi arī viena no teātra kanoniskākajām izrādēm – Latviešu mīlestība. Turpat – arī jaunākās – Nora, Slieka u. c.
"Trokšņi nerimst, un rādās, ka mums šī vasara būs ļoti rosīga. Ļoti ceru, ka šie krēsli, kas ir godam kalpojuši Nacionālajam teātrim un no 2003. gada mums, veiksmīgi tiks pārvesti uz Tabakas fabriku – ēku, kura ar mākslu līdz šim tiešā kontaktā nav bijusi. Galvenais gribam paņemt līdzi māju sajūtu," sanākušajiem teica Jaunā Rīgas teātra valdes locekle Gundega Palma. Jauno sezonu septembrī teātris cer jau uzsākt pagaidu telpās bijušajā Tabakas fabrikā Miera ielā 58 a, lai ēku kompleksā Lāčplēša ielā 25 beidzot varētu uzsākt rekonstrukciju.
Kā atklāja Valsts nekustamo īpašumu valdes locekle Līga Ermane, "šobrīd Tabakas fabrikā vēl pēdējo nedēļu norit ļoti intensīvs būvniecības darbs. No 30. jūnija paredzēts, ka ēku sāks nodot lietotājam. Liks augšā krēslus, skatuves iekārtas, apgaismojumu, pārbaudīs akustiku un visas inženierkomunikācijas. Kopā ar būvnieku skaidri rēķināmies, ka augustā teātrim ir jāuzsāk mēģinājumi un gatavošanās sezonai."
Aizkavēšanos Līga Ermane nepieļauj, jo šādas indikācijas neesot novērotas. "Tabakas fabrika tiek būvēta ļoti intensīvos apstākļos. Tas ir ļoti liels būvapjoms – 4700 kvadrātmetru tikai četros mēnešos. Tas būvniekiem ir ļoti liels izaicinājums. Otras tādas būves mums šobrīd nav. Būvē pastāvīgi ir nodarbināti no 250 līdz 300 darbiniekiem," pauda VNĪ valdes locekle. Vaicāta, vai intensīvais darbs sporta režīmā nevar atsaukties uz kvalitāti, Līga Ermane atbild: "Uzrauga būvuzraudzības inspektori – profesionāļi. Tā kā šī ir publiskā būve, kontrole ir atbilstoša." Viņa pati dzīvojusi līdzi Tabakas fabrikas rekonstrukcijai un emocionāli atceras pašu sākumu: "Sākumā būve bija pilnīgs šķūnis. Ak dievs, tā bija vienkārši šausmīga fabrika! Tagad tur ir divas diezgan modernas, apjomīgas zāles (Lielā zālē – 305 vietas, Mazā zāle – 285), par kurām Hermaņa kungs bija sajūsmā." Zīmīgi, ka viena no Līgas Ermanes mīļākajām JRT izrādēm ir Vladislava Nastavševa Cerību ezers, kur kapitālremonts izaug līdz visaptverošai metaforai.
Izturēt remontu, mīļais JRT, un turpiniet streikot par dvēseles skaistumu!
Dienas fotoreprotāžu JRT atvadās no savas ēkas tās pašreizējā izskatā skatīt šeit.