lv vēsta Valmieras drāmas teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Tatjana Lauze.Anšlavs Eglītis (1906-1993) pieder pie tās latviešu mākslas darbinieku daļas, kas spēku pilnbriedā Otrā pasaules kara beigās bija spiesti doties trimdā, kur arī pavadīja atlikušo mūža daļu. Bezkaunīgie veči ir viena no A.Eglīša pazīstamākajām lugām - tā tapusi 1968.gadā un veltīta trimdas latviešu dzīvei un problēmām: vecākās paaudzes ilgām pēc dzimtenes, smagajam ikdienas darbam bez prieka un apmierinājuma, vientulībai mūža nogalē un konfliktam ar jauno, jau ārpus Latvijas dzimušo paaudzi. Taču šos nopietnos jautājumus dramaturgs risinājis asprātīgi un ironiski, atklājot dramatisko notikumu komisko pusi. Lugas centrā ir pensionārs Jānis Bertolds, kuru ģimene uztver tikai kā naudas pelnītāju, bet sieva Zuzanna komandē katrā sīkumā, tāpēc viņš mīļā miera labad pārvācies dzīvot garāžā. Sastapšanās ar jaunības draugu, izsmalcināto vecpuisi un dzīves baudītāju Longinu Laukmani un bijušo skolas biedru Askoldu Olti maina visu trīs pensionāru dzīvi, tāpat kā attieksmi pret jauno paaudzi, ko pārstāv Longina brāļadēls Indulis.Lugu iestudē režisoru tandēms – R.Suhanovs, kurš jau ievērību guvis kā viens no jaunās paaudzes labākajiem scenogrāfiem, un J.Znotiņš. Abi topošie režisori studē Latvijas Kultūras akadēmijā režisora Mihaila Gruzdova kursā. Kā apgalvo jaunie režisori, luga šobrīd izrādījusies negaidīti aktuāla, jo Latviju atkal pamet tūkstošiem iedzīvotāju, un nekad miera laikā nav bijusi tik augsta emigrācijas statistika. Kara laikā cilvēki bijuši spiesti bēgt vai tika izsūtīti ar varu, taču šodienas absurdā situācija ir tāda, ka cilvēki spiesti pamest savu brīvo un neatkarīgo tēvzemi.Kā uzsver R.Suhanovs, strādājot ar lugu, viņi to gan īsinājuši, gan dekonstruējuši, lai piemērotu mūsdienu prasībām. „Šis nav gadījums, kad mēs, kā saka, iestudējam autoru - Anšlavu Eglīti. Ar lielu pateicību mēs paņēmām autora brīnišķīgo valodu, lai ar tās palīdzību radītu uz skatuves konkrētu cilvēku raksturus. Mēs centāmies neko nemainīt Eglīša valodā, padarīt to aktieriem dabisku, lai notikumi ievibrētos, lai tie skartu dvēseli. Ne prātu, bet dvēseli mēs gribam skart Bezkaunīgajos večos,” skaidro R.Suhanovs.Luga Bezkaunīgie veči pirmuzvedumu piedzīvoja 1971.gadā Vašingtonā, bet visslavenākais iestudējums tapa 1990.gadā Latvijas Nacionālajā teātrī režisora Mihaila Kublinska režijā, kad jaunības draugus spēlēja leģendārie vecmeistari Alfreds Jaunušans, Jānis Kubilis, Kārlis Sebris, bet Zuzannu - Elza Radziņa un Velta Līne.Valmieras drāmas teātra izrādes Bezkaunīgie veči režija, scenogrāfija un muzikālais noformējums – R.Suhanovs un J.Znotiņš, gaismu mākslinieks – J.Sniķers un kostīmu konsultante – I.Veita. Lomās: Rihards Rudāks, Januss Johansons, Juris Laviņš, Oskars Morozovs, Skaidrīte Putniņa.Izrādes notiks 7. un 26.janvārī plkst. 18.30, 8.janvārī plkst. 17 un 14.janvārī plkst. 13. Biļetes rezervēt un iegādāties var Valmieras drāmas teātra kasē, kā arī visās Biļešu paradīzes kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv, www.vdt.lv.
Valmieras drāmas teātrī notiks pirmizrāde Eglīša lugai Bezkaunīgie veči
Sestdien, 7.janvārī Valmieras drāmas teātra Mazajā zālē notiks pirmizrāde ievērojamā latviešu rakstnieka Anšlava Eglīša trimdā rakstītajai lugai _Bezkaunīgie veči._Lugu Valmieras teātrī iestudē Latvijas Kultūras akadēmijas trešā kursa režijas studenti Reinis Suhanovs un Jānis Znotiņš, kas paši radījuši arī izrādes scenogrāfiju un muzikālo noformējumu, klāt pieaicinot kostīmu mākslinieci Ievu Veitu un gaismu mākslinieku Jāni Sniķeri, portālam Diena.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS
Aktuāli
Draugu maratons. Olga Rajecka aicina uz pieciem atšķirīgiem košiem koncertiem
Starp Ziemassvētkiem un Jaungadu ir tāds dīvaini nogaidošs laiks. Vieni svētki pavadīti, otri vēl priekšā. Kā šo gaidīšanas laiku piepildīt, nezaudējot prieku un svētku izjūtu? Dziedātāja Olga R...
Akreditāciju saņēmis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un daži citi muzeji
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un vēl daži citi muzeji saņēmuši akreditāciju uz pieciem gadiem, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis