Izrādes stāsts radies trīs cilvēku – aktieru Inese Ramutes, Mārtiņa Meiera un režisora Reiņa Suhanova – kopdarbā. Lai tuvāk sajustu dabas iespaidus un atmosfēru, izrādes veidotāji devās arī ekspedīcijā uz Raiņa bērnības dienu zemi Sēliju. Iestudējums notiks Valmieras teātra Apaļajā zālē, tam paredzēts plašs viesizrāžu klāsts visā Latvijā. Izrādes skaņu partitūru radījis Jēkabs Nīmanis.
Izrādes veidotājus vadījusi vēlēšanās uztvert impulsus, ko pasaule sniedz apdāvinātam bērnam, un kuri vēlāk pārtop dzejā. "Tā nebūs biogrāfiska izrāde par mazo Žaniņu, jo mūs interesēja ne tik daudz Jāņa Pliekšāna reālā dzīve, bet tie impulsi, ko uztvēra nākamais dzejnieks Rainis," uzsver režisors. "Tur, protams, būs arī biogrāfijas momenti, taču skatīti caur dzejas prizmu." Rainim ir ļoti daudz dzejas bērniem, un izrādē izmantoti dzejoļi gandrīz visiem krājumiem.
"Par izrādes galveno dramatisko notikumu izvēlēts brīdis, kad bērns, kopā ar vecākiem mainījis dzīves vietu, jūtas vientuļš un mēģina sadraudzēties ar cilvēkiem, dabu, akmeņiem, dzīvniekiem – pasauli sev apkārt, un tādā veidā iegūst bagātīgu pieredzi," saka Reinis Suhanovs. Izrādes gaitā aktieru bezvārdu darbošanās mīsies ar dzeju.
Kā spilgts tēls Raiņa bērnības atmiņās un bērnu dzejā parādās akmentiņi, un tie būs svarīgi arī izrādē – kādā brīdī tie pārvērtīsies par darbības personām – par gaili un vistām, zināmiem un nezināmiem cilvēkiem, arī par Maķedonijas Aleksandra karaspēku. Jo Rainis rakstīja: "Bij’ akmentiņi draugi, dzīvi zēni/ar klusām balstiņām, tik drusku lēni."
Izrādes veidotāji, ejot pa Raiņa pēdām no Tadenavas uz Randeni un tālāk uz Berķeneli, meklējuši, kādā valodu un kultūru mozaīkā ir nonācis trīsgadīgs bērns. "Raiņa tēvs bija apsviedīgs darījumu cilvēks, tāpēc ģimene no Tadenavas, kas atradās mežu vidū, pārcēlās uz Randeni, kas bija tikai pāris kilometrus no Daugavpils. Māja atradās strēlē starp Daugavu un lielceļu uz Daugavpili. Pa Daugavu gāja plosti, kurus pludināja baltkrievi, poļi, lietuvieši. Pa ceļu, savukārt, plūda tirgotāji – ebreji un vācieši, latgalieši un igauņi. Trīs gadu vecumā bērns nonāca kultūru un valodu krustcelēs. Kad lasījām Raiņa dzeju, mēs apbrīnojām viņa valodas brīvību, jaunvārdus, neparasto lietojumu, un tas ir radies tur – viņa bērnībā," rezumē režisors.
Izrāde uzrunās bērnus vecumā no 3 līdz 8 gadiem, bet, protams, gaidīti tiek arī pieaugušie, kuriem tā būs citādāka sastapšanās ar Raini. Tuvākās izrādes 11. un 18. septembrī.