Kā stāsta Z.Peļņika, izrādes notikumu laiks nebūs ne deviņpadsmitā gadsimta beigas, kad notiek "Straumēnu" darbība, ne pagājušā gadsimta trīsdesmitie gadi, kad Virza poēmu rakstījis. "Izrādes būtību režisors saskatījis četros saulgriežu svētkos, kas nosaka senās, arhaiskās dzīves plūdumu. Ņemot Virzu par sabiedroto, tiks meklētas visdziļākās latviešu dzīves uztveres, mentalitātes saknes. Kā uzsver režisors - tās ir aizmirstas un mūsu prātam vairs nav aptveramas, taču nojausmas par tām meklējamas rituālos, ticējumos un reizēm vairs neizprotamās tradīcijās," teic Z.Peļņika, uzsverot - izrādes mērķis ir kaut ko no šīm atbalsīm atklāt skatuves darbībā, likt skatītājiem sajust milzīgo gara bagātību, kas paslēpta aiz šodienas cilvēka racionālās dzīves.
Šoreiz skatuves versija dzimst tieši mēģinājumos, poēmas lasījumam mijoties ar etīdēm par tēmām, kas radušās lasījuma laikā, vai skaņu gleznām, kuras aktieri uzbur ar visparastākajiem lauku dzīves priekšmetiem - māla krūkām, koka darbarīkiem, izkapts asmeni vai riteņa apkalumu. Darbā pie izrādes uzaicināts piedalīties komponists Jēkabs Nīmanis, un mēģinājumu laikā aktieri tikušies ar folkloras pētnieci Janīnu Kursīti.
Režisors pats norāda, ka viņa galvenie domubiedri un izrādes līdzautori ir arī aktieri Inga Siliņa, Māris Bezmers, Ingus Kniploks, Mārtiņš Meiers, Ilze Lieckalniņa, Oskars Morozovs, Inese Ramute un Ģirts Rāviņš. Izrādes veidošanā piedalās arī scenogrāfs Reinis suhanovs, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, gaismu mākslinieks Krišjānis Strazdītis, vokālā pedagoģe Anita Morozova un kustību konsultante Linda Mīļā.
Biļetes uz izrādi vēl iespējams iegādāties Valmieras teātra kasē.