Intervijā aģentūrai BNS Žagars norādīja, ka galīgo lēmumu, vai palikt operas vadītāja krēslā, viņš pieņems pēc tam, kad būs skaidrība par nākamā gada LNO budžetu, jo nespētu strādāt, ja darba pienākumi aprobežotos ar cilvēku atlaišanu un algu samazināšanu, bet radošajai darbībai līdzekļu nebūtu.
"Ja finansējums nonāks līdz kritiskajai robežai, kad es nespēšu strādāt, es negribu palikt par dežurantu - dežurantu vienkārši mājai. Ja finansējums kritiski samazināsies, ja man būs vēl jāatlaiž cilvēki, es negribu būt slepkava, es nevaru. Es uzskatu, ka tas ir vienkārši negodīgi saņemt atalgojumu par to, ka tu tikai atlaid cilvēkus un samazini algu, un neradi nekādas mākslas vērtības," Žagars skaidroja.
"Tam [aiziešanai vai palikšanai] nav iemesls tikai finansiālā situācija, katram profesionālim savā jomā ir jāskatās, kā augt. Es arī saprotu, ka man ir dota tikai viena dzīve un man arī ir jāaug un jāattīstās. Un direktors var attīstīties tikai darbā - ja viņš atrod talantus un dod iespēju šiem talantiem radīt mākslu. Es neredzu nekādu jēgu vienkārši sēdēt un skatīties, kā aiziet no šejienes cilvēki," LNO direktors uzsvēra.
"Kamēr es varēšu radīt šeit, kamēr mēs varēsim kopā radīt izrādes, iestudēt šeit, cīnīties.. Es spēju un varu realizēt savus radošos plānus aiz Latvijas robežām. Tas man arī daudz ko dod, tostarp finansiāli - es nenoliegšu, ka tas ir būtiski, jo mans atalgojums arī ir samazināts par 35% kā visiem vadītājiem. Tāda ir finanšu situācija, bet es varu sevi realizēt mākslinieciski ārzemēs," viņš sacīja un piebilda, ka, piemēram, šajā sezonā Budapeštas operā iestudēs Riharda Štrausa operu "Rožu kavalieris" (uzveduma pirmizrāde paredzēta 20.martā), un Boloņā, Itālijā, Žorža Bizē "Karmenu" (pirmizrāde - 11.maijā).
"Tie būs divi bezalgas atvaļinājumi, varēšu ietaupīt arī operas līdzekļus, algu saņemot Ungārijā un Itālijā," Žagars vēl piebilda, atzīstot arī, ka līdz šim citu valstu piedāvājumus pilnībā pāriet darbā uz kādu opernamu noraidījis.
"Līdz šim es atteicos no citiem piedāvājumiem, kaut man bija trīs tādi diezgan vilinoši piedāvājumi - viens Skandināvijā, viens Kanādā un viens Anglijā. Tomēr [Latvijā] vienmēr bija ļoti vilinoši projekti. Un es esmu arī patriotisks Latvijai, Rīgai un šim teātrim, man ir būtiski strādāt un radīt šeit," LNO direktors norādīja, kā līdz galam nerealizētos, bet svarīgos projektus minot gan "Nībelunga gredzena" ciklu, gan ar Latvijas arhitektu Juri Gertmani un Šveices arhitektu Mario Botu darbu pie operas skatuves rekonstrukcijas projekta. Taču abi šie projekti patlaban ir apstājušies.
Patlaban līgums ar LNO Žagaram noslēgts līdz 2012.gada janvārim.
Turpretī politikā vai ministra krēslā gan LNO direktors patlaban sevi neredzot, jo politiķa darbā ciestu viņa prioritāte - radošā darbība.
"Nē, es nebūtu ar mieru, noteikti nē. Vismaz pašreizējā periodā nē, jo es redzu savu nākotni kā režisors, es gribu veidot starptautisku karjeru. Man arī 2010.gadā ir piedāvājumi Itālijā, Romā, "Tore del Lago", un Portugālē, Lisabonā. Desmitajā un vienpadsmitajā gadā es turpināšu savu režisora karjeru," viņš uzsvēra, atzīstot gan, ka brīžiem šāds kārdinājums iesaistīties esot.
"Es gan negribu liekuļot - ik pa brīdim, kad redz tādas pilnīgas nejēdzības, pilsoniskais protests, atbildība rada tādu emocionālu rāvienu, ka būtu kaut kas jādara vai jāpieliek sava pieredze vai roka. Bet tad ir jāizsver, kas ir prioritāte, un, ja es izvēlētos iesaistīties politiskā darbā, no tā ciestu mans darbs šeit, mans radošais darbs gan Rīgā, gan ārzemēs," viņš atzina.