Šie ziedi ir ļoti daudzveidīgi, pie krizantēmām pieder gan visiem labi zināmās mārtiņrozes, gan sīkziedu, gan daudzziedu u.c. dažādu lielumu un nokrāsu podu un krūmu krizantēmas. Izstādē būs iespējams gan konsultēties par ziedu audzēšanu, gan tos iegādāties. Krizantēmas par „rudens rozēm” godinām tādēļ, ka tie ir pēdēji ziedi, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos zied piemājas dārzos, jo Latvijā šīs puķes pilnā krāšņumā ziedus atver tikai novembrī. Krizantēmas pieder vecākajiem kultūraugiem un audzētas cilvēku mītņu tuvumā jau vismaz pirms 3000 gadu. Pirmās rakstiskās ziņas par krizantēmām sastopamas Ķīnas filozofa Konfūcija (551. - 479.g.p.m.ē.) rakstos. Krizantēmu dzimtene ir Ķīna. Senās Ķīnas iedzīvotāji krizantēmas nosauca par "chu hua" un noteica to par savu oficiālo Oktobra svētku ziedu, kā arī Senās Ķīnas armijas simbolu. Ķīnas pārstāvji, dodoties vizītēs uz Japānu, ņēma šo ziedu līdzi. Japānas imperators iemīļoja šo ziedu, līdz ar to krizantēmas pamazām ieņēma galveno vietu galma dekorēšanā. Abās zemēs šos ziedus audzēja ne tikai krāšņumam, bet izmantoja arī tautas dziedniecībā un pievienoja ēdieniem, gatavojot ne tikai zupu, bet pat desertu.Krizantēmas vārds ir cēlies no grieķu vārda “chrysos” (zelts) un “anthos” (zieds). Kopumā pasaulē šobrīd ir aptuveni 5000 krizantēmu šķirnes. Eiropas kontinentu krizantēmas, kā liecina vēstures dati, ir sasniegušas 15. gadsimtā. Pirmā krizantēmu izstāde tika izrādīta Anglijā 1795. gadā. Mūsdienās krizantēmas ir simbols saulei. Latvijā krizantēmas sāka audzēt 19. gadsimta otrajā pusē. Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā krizantēmas audzē jau no tā pirmsākumiem. Šajā laikā ir izveidota plaša kolekcija, kas ietver ārzemju un vietējās selekcijas šķirnes.
Pagājušā gada krizantēmu izstādes fotogrāfijas var aplūkot šeit.