Šajā ekspozīcijā būs apskatāmi vienpadsmit mākslinieku darbi no topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma. "Izstādes fokusā ir mākslinieka individuālais, īpatnējais un bieži paradoksālais skatījums uz pasauli un sevi tajā," akcentē pasākuma organizatori.
Mākslas zinātnieces un kuratores Astrīdas Rogules veidotajā izstādē būs pārstāvēta latviešu mākslinieku Mika Mitrēvica, Kriša Salmaņa, Raita Šmita, Rasas Šmites, Ojāra Pētersona, Armanda Zelča, Mārtiņa Ratnika, mākslinieku grupas F5, kā arī izcilā serbu konceptuālās mākslas pioniera Braco Dimitrijeviča daiļrade. Šīs pašas dienas vakarā apmeklētājiem būs iespēja pieredzēt arī pianista Matīsa Žilinska džeza trio priekšnesumu.
Šogad mākslas festivāla programmu papildinās arī SEB bankas stipendijas glezniecībā ieguvēju izstāde Izaugsmes stāsti, kas būs pieejama Cēsu Izstāžu namā. Atzīmējot piecpadsmit gadus kopš šī naudas pabalsta iedibināšanas, jaunā ekspozīcija pulcēs tādus māksliniekus kā Ati Jākobsonu, Neonillu Medvedevu, Klāvu Lori, Zani Tuču, Krišjāni Elviku, Annu Pommeri un vairākus citus glezniecības talantus.
Vāgneriānas turpinājums
Par mākslas festivāla Cēsis centrālo muzikālo notikumu kļūs vācu komponista Riharda Vāgnera operu tetraloģijas Nībelunga gredzens noslēdzošās daļas Dievu mijkrēslis koncertatskaņojums 3. augustā. Uz koncertzāles Cēsis skatuves kāps spoži pasaules un Latvijas opersolisti, lai kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Valsts akadēmisko kori Latvija dedzīgā somu diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā atskaņotu šo R. Vāgnera meistardarbu. Zigfrīda lomā iejutīsies viens no Skandināvijas atzītākajiem tenoriem Mihaels Veiniuss (Zviedrija), kuram tā būs atgriešanās Cēsīs.
Mākslas festivāla muzikālajā programmā ir iekļauts arī koncerts Vox Clara. Viduslaiku dziedājumi, kas norisināsies 20. jūlijā Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Tajā klausītājus priecēs senās mūzikas ansamblis Schola Cantorum Riga diriģenta Guntara Prāņa vadībā. Koncertā skanēs viduslaiku sakrālā mūzika. Galvenā uzmanība tajā būs pievērsta Ziemeļeiropas mūzikas tradīcijām Hamburgā, Rīgā un Lundā, kā arī bagātīgajam Limožas agrīnās polifonijas mantojumam.
Savukārt 27. jūlijā koncertzālē Cēsis notiks Argentīnas tango karaļa Astora Pjacollas operitas jeb mazās operas María de Buenos Aires atskaņojums. Titullomā būs redzama čīliešu izcelsmes dīva Lusiana Mansīni, kura šo varones stāstu ir izdziedājusi daudzos Eiropas un Latīņamerikas koncertnamos. "Šis muzikālā teātra šedevrs ar savu kaislīgi smeldzīgo mūziku, vitālajiem ritmiem un dienvidniecisko melodiju jutekliskumu un šarmu ātri iekaroja popularitāti visā pasaulē. To iestudējuši un turpina atskaņot izcili dziedātāji, aktieri un tango dejas pielūdzēji," akcentē pasākuma rīkotāji, kuri, atsaucoties uz klausītāju lielo interesi, ir izsludinājuši papildizrādi šai pagājušā gadsimta 60. gados tapušajai operitai ar dzejnieka Orasio Ferrera tekstu. To varēs noklausīties arī nākamajā dienā, 28. jūlijā.
Starptautisks virziens
Tāpat kā katru gadu mākslas festivālā Cēsis varēs baudīt aizvadītās sezonas spilgtākos Latvijas teātru mazās formas skatuves darbus, ko šajā reizē papildinās arī starptautiski projekti. Šo programmu 9. augustā koncertzālē Cēsis atklās režisora Vlada Troicka (Ukraina) muzikālā izrāde Stulbā dzīve, kas ir divu ikonisku kabarē grupu – britu The Tiger Lillies un ukraiņu Dakh Daughters – satikšanās ar Dailes teātra spilgtākajām aktrisēm.
"Laikā, kad cilvēci tricina ļaunums, ir gļēvi novērsties no neērtā un sāpinošā, tādēļ ir nepieciešams līdz pašam kaulam, melni un radikāli godīgi pasmieties par stulbo dzīvi," šo iestudējumu raksturo pasākuma organizatori, kuri 17. augustā piedāvās vēl vienu ārvalstu darbu – režisores Kauri Honkakoski (Somija) fiziskā teātra izrādi Rakstāmgalds, kas runā par disciplīnas pavedinošo varu, hierarhiju, prātu kontroli un augstākas patiesības meklējumiem.
Pēc tam sekos divi Latvijas teātru skatuves darbi. 24. augustā koncertzālē Cēsis tiks izrādīts Dailes teātra iestudējums Eiridīke, kuras galvenā varone (Ilze Ķuzule-Skrastiņa) viņsaulē ne tikai zaudē, bet arī atrod savu brīvību, valodu un identitāti. Savukārt pašā vasaras izskaņā, 31. augustā, būs iespēja noskatīties Valmieras teātra izrādi Valmieras puikas pēc rakstnieka Pāvila Rozīša romāna motīviem. "Šis ir stāsts par cilvēkiem, kuru dzīves mainīja kāds milzīgs notikums, kas ietekmēja ne vien Valmieras un Latvijas, bet visas pasaules vēsturi," piebilst pasākuma rīkotāji.
Biļetes var iegādāties Biļešu paradīzes tīklā.
Vairāk informācijas par visiem pasākumiem var lasīt internetvietnē www.cesufestivals.com