Izstādē apskatāmas dokumentārās liecības no Latvijas Nacionālā arhīva, Lietuvas Centrālā valsts arhīva, Lietuvas Valsts mūsdienu dokumentu arhīva un Igaunijas Nacionālā arhīva, kā arī fotogrāfijas no akciju dokumentējušo fotogrāfu privātajiem arhīviem.
Izstādi atklās bijusī Baltijas ceļa organizatore Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kultūras ministre Agnese Lāce, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža un Igaunijas Nacionālā arhīva direktora vietniece Birgita Kibala.
Izstādes atklāšanas laikā tiks prezentēta VAS Latvijas pasts speciālā aploksne, kuras dizains tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu.
Apliecinājums akcijas nozīmīgumam pasaules mērogā bija Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgi sagatavotās nominācijas Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības iekļaušana UNESCO programmas Pasaules atmiņa starptautiskajā reģistrā 2009. gadā.
Baltijas tautu kustību – Igaunijas Tautas frontes Rahvarinne, Latvijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības Sajūdis – organizētais Baltijas ceļš kļuva par vienu no vērienīgākajiem nevardarbīgās pretošanās piemēriem 20. gadsimta vēsturē. Lai atgādinātu par Molotova–Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu parakstīšanas 50. gadadienu, 1989. gada 23. augustā pulksten 19.00 ap 2 miljoniem Baltijas valstu iedzīvotāju uz autoceļa Tallina–Rīga–Viļņa sadevās rokās, veidodami nepārtrauktu cilvēku ķēdi. Dalībniekus uzrunāja Rahvarinne, Sajūdis un Latvijas Tautas frontes līderi. Akcija starptautiski apliecināja Baltijas tautu vienotību un apņēmību cīņai par to valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Berlīnē, Ļeņingradā, Maskavā, Melburnā, Stokholmā, Tbilisi, Toronto un citviet pasaulē notika mītiņi akcijas atbalstam. Baltiešu trimdas organizācijas aktīvi iesaistījās akcijas atbalsta pasākumu organizēšanā savās mītnes zemēs.
Izstādes atklāšana notiks piektdien, 23. augustā, pulksten 13.00 Brīvības laukumā Rīgā. Izstāde būs apskatāma līdz 10. septembrim.