Boņuks 2019 balvu pretendentu loks kategorijā Valoda. Literatūra. Publicistika izrādījās visspēcīgākais. Tāpat šogad ļoti labi iezīmējas balvas ģeogrāfiskais griezums – tā nav tikai reģiona aktivitāte, balvai nominēti latgaliskie darbi un aktivitātes, kuri rodas vai vēsta par latgalisko gan citviet Latvijā, gan arī Īrijā, ASV, kā arī Sibīrijā.
Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks 2019 māla statuetes par padarīto 2019. gadā saņēma:
Dokumentāls stāsts par kordiriģentes Terēzes Brokas mūžu Aiz azara bolti bārzi...
Grāmata ir dokumentāls stāsts par izcilās diriģentes un pedagoģes Terēzes Brokas dzīvi un ieguldījumu Latgales un Latvijas kultūrvides saglabāšanā un attīstīšanā. Izdevums radīts, sadarbojoties Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldei un literātei Annai Rancānei.
Dokumentālā filma Latgalīši Sibirī
Filma ir dokumentāls stāsts par mūsu tautiešiem, kuri par savām mājām sauc Sibīriju. Tā atklāj, kas latgaliešus ir aizvedis uz tālo zemi, parādot Stolipina reformas ietekmi uz latgaliešu izbraukšanu vairāk nekā pirms simts gadiem, Transsibīrijas dzelzceļa būvniecības ietekmi uz izceļošanas iespēju, braukšanu burlakos un tās simts gadus sens atstāstījums, Staļina represiju skartie latgalieši un citas viņiem saistītas epizodes.
Egita Kancāne. Stāstu krājums Syltuo mola
Stāstu krājums Syltuo mola ir autores debija latgaliešu literatūrā. Daļēji autobiogrāfiskie stāsti ir nelielas sadzīves ainiņas par trīs paaudžu sadzīvošanu Vārkavas novada Andiņu ciemā. Tā kā stāstu darbība notiek 20. gs. 80. un 90. gados, tas ir sava veida piemineklis vietai, tā laika notikumiem un cilvēkiem. Krājuma fragments pērn kļuva par II Pasaules diktāta latgaliešu rakstu valodā rakstāmo tekstu.
Evalda Vasilevska piemiņas izstāde un grāmata Evalds Vasilevskis
2018. gadā mūžībā devās Latgales podniecības leģenda Evalds Vasilevskis. 2019. gada rudenī un ziemā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā bija skatāma podniekam veltītā izstāde, kuras atklāšanā tika prezentēta mākslas zinātnieces Evijas Vasilevskas Evaldam veltītā grāmata-izdevums par Vasilevska dzīvi, darbu un ieguldījumu Latgales podniecībā, kā arī darbu retrospekcija un mācekļu, draugu un laikabiedru atmiņas.
Grupas Bez PVN dziesmas, video un koncerts Rūbeži
2019. gadā grupai Bez PVN publiski plaši izskanēja divas dziesmas un mūzikas videoklipi – Nabyus baiss(t) un Apveļc!, bet gada galvenais grupas notikums bija lielkoncerts Rūbeži Latgales vēstniecības Gors Lielajā zālē.
Inta Viļuma un izdevums Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota
Inta Viļuma ir Dagdas novada folkloras centra vadītāja, kura visa gada garumā aktīvi strādā pie Dagdas tradicionālās kultūras popularizēšanas un godā celšanas. 2019. gadā, pateicoties folkloras centra aktivitātei, Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā tika iekļauta arī maija dziedājumu pie krucifiksiem tradīcija Dagdas novadā, bet viens no svarīgākajiem darbiem – izdota Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota – izzinošs materiāls par Latgales tradicionālās kultūras vērtībām Dagdas novadā.
Kuup Coffee. Saimieki Oskars un Jolanta Maculeviči
2018. gada rudenī Rēzeknes novada Lendžos, atgriežoties no Rīgas, Oskars un Jolanta Maculeviči izveidoja specializēto kafijas grauzdētavu Kuup Coffee, kura piedāvā trīs dažādas Latgalē grauzdētas kafijas garšas – Kolumbejis flirts, Jezupa Etiopejis sapyns un Brazilejis nakts. Latgaliskais šajā gadījumā nav vien nosaukumi, bet arī kafiju garšu stāsti un pašu saimnieku vēstījums par kafiju un Latgali intervijās un raidījumos. Nu Lendžu kafija ir viens no populārākajiem suvenīriem, ko atvest, braucot ciemos no Latgales.
Latgaliešu filantrops Pīters Aloizs Ragaušs
ASV dzīvojošais latgalietis, uzņēmējs un Latvijas goda konsuls Teksasā Pīters Aloizs Ragaušs jau vairāku gadu garumā finansiāli atbalsta Latgalei un latgaliskajai kultūrai svarīgus projektus, Hjūstonā aktīvi uztur latgalisko un latvisko garu, kā arī ASV popularizē latgalisko kultūru. Ar Pītera atbalstu pērn izdota Juoņa Cybuļska grāmata Patīseiba ir myusu!, nodibināta Latvijas Universitātes stipendija Latgales studentiem, palīdzēts V. Lōča muzeja celtniecības darbos un paveiktas citas lietas.
Ligija Purinaša. Dzejas krājums Sīvīte
Dzejas krājums Sīvīte ir autores debijas krājums, kas stāsta ne tikai par personību, bet arī Latgales 20. gs. sieviešu stāstu. Grāmatā ilustrācijas veidotas no 20. gs. fotografētajiem sieviešu portretiem, piešķirot tiem jaunu, mūsdienīgu skatījumu. Dzejas krājums atklāj jaunas sievietes skatījumu uz notikumiem Latgalē, kultūrā, pasaulē, kas savijas ar skarbu, asu mirkļa fiksāciju, realitātes atspoguļojumu. Līdz ar dzejas krājuma prezentācijām, mūziķe Dana Vasiļjeva radījusi dziesmas ar Ligijas dzeju no jaunā krājuma.
Žurnāliste Ausma Sprukte
Ausma Sprukte jau sešus gadus strādā Latgales Reģionālajā televīzijā un visu šo gadu garumā ļoti rūpējas par to, lai latgaliešu valoda būtu redzama un dzirdama arī TV ekrānos. 2019. gadā Ausma turpināja stāstīt par notikumiem Latgalē latgaliski, veidoja pirmo TV raidījumu bērniem latgaliski Žik!, kā arī sāka veidot sižetus Latvijas Radio raidījumam Kolnasāta.
Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts tēlnieks Indulis Folkmanis
Plašāk par mūža ieguldījuma balvas saņēmēju šeit.
Latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv lasītāju simpātiju balvu Žyks jau otro gadu pēc kārtas saņēma etnogrāfisko tērpu darinātāja un skolotāja Iveta Seimanova. 2019. gadā Iveta Seimanova strādāja pie Preiļu burnasa (sieviešu goda mēteļa) atdarināšanu, balstoties muzeja materālos, tāpat atdzimšanu piedzīvojusi Rudzātu sievas cepure. Pērn nodibināta arī Latgales etnogrāfiskā vēstniecība, kura, neskatoties uz īso darbības laiku, paspēja noorganizēt trīs izstādes, caur lellēm iepazīstinot ar latviešu tautastērpu.
Boņuks 2019 balvu pasniegšanas ceremonija šogad tika uzticēta jauniem vadītājiem – Laurim Zalānam un Armandam Buļam.
Balvas laureāti saņēma no kultūras ministra Naura Puntuļa, mūziķa un radio personības Ērika Zepa, tekstilmākslinieces Anneles Slišānes, LTV raidījuma Kultūrdeva producentes un vadītājas Kristīnes Komarovskas, grupas Borowa MC mūziķa Aigara Runča, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča, TV raidījumu vadītājas, mākslinieka Jura Soikana, kura darbi caurvija ceremonijas scenogrāfiju, mazmeitas un fotogrāfes Dagmāras Legantes-Celmiņas, Ludzas handbola komandas Latgols jauno spēlētāju, kordiriģentes Andas Lipskas, Latgales vēstniecības Gors vadītājas Diānas Zirniņas un aktiera Gundara Āboliņa rokām.
Žūrijas komisijā, izvērtējot pretendentus Boņuks 2019, šogad darbojās 52 latgaliskās kultūras pārzinātāji, iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, balvas rīkotāju pārstāvji, latgaliskās kultūras sabiedriskie aktīvīsti un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti.
Ar visu 30 balvas nominantu sarakstu var iepazīties, klikšķinot šeit.