Force majeure. Nepārvarama vara. Šis juridiskais termins tiek izmantots kā Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 programmas nosaukums, akcentējot kultūras nepārvaramo spēku. Rīkotāji cer stiprināt pārliecību, ka kultūra var mainīt cilvēku un pilsētu dzīvi uz labu, kalpojot par glābšanas instrumentu, izdzīvošanas komplektu, tramplīnu jaunām un drosmīgām idejām. Taču tepat mums kaimiņos Lietuvā nesenā Viļņas kultūras galvaspilsētas pieredze (2009) sniedza rūgtu mācību, trāpot tieši globālās ekonomiskās krīzes epicentrā un paklūpot vietējās politiskajās intrigās.
Okeāns un izdzīvošana
Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā, kuru izziņoja pagājušajā nedēļā, ietverts vairāk nekā 200 notikumu sešās tematiskajās līnijās: Brīvības iela, Okeāna alkas, Izdzīvošanas komplekts (Survival Kit), Ceļu karte, Rīgas karnevāls, Dzintara ādere. Par tām (atbilstošā secībā) atbild kuratori Gints Grūbe, Uģis Brikmanis, Solvita Krese, Gundega Laiviņa, Diāna Čivle un Vita Timermane-Moora. Koncepcija ir izstrādāta un gudri apfilozofēta, tomēr publiskotais informācijas klājiens pirmajā brīdī šķiet neaptverams blāķis – acis ņirb, mēģinot orientēties notikumu hronoloģiskajā kalendārā, kas nodrukāts nodibinājuma Rīga 2014 izdotajā un Latvijas pasta izplatītajā avīzē. Cerēju, ka interneta vide informāciju pārstrukturēs kā lietotāja interesēm pakļāvīgu mālu. Taču ir jābūt apveltītam ar īpašu talantu, lai spētu par palīgu izmantot nodibinājuma portālu riga2014.org – tajā pagaidām izceltas pašreizējās kultūras aktualitātes, kurām ar Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu nav nekāda sakara. Portālā velti meklēt konkrētu tematisko līniju saturu vai sīkāku mākslas nozaru piedāvājuma atšifrējumu. Vienkārši uz labu laimi jāklikšķina kalendārs…
Piemēram, mūzikā, kur īpašā galā koncertā 2014. gada 6. jūlijā klausītājiem solītas Latvijas pasaules operzvaigžņu – Maijas Kovaļevskas, Marinas Rebekas, Egila Siliņa, vijolnieces Baibas Skrides un ērģelnieces Ivetas Apkalnas uzstāšanās, bet 8. novembrī – pasaulslavenā Maestro Marisa Jansona un viņa vadītā Bavārijas Radio simfoniskā orķestra vieskoncertu, divu latviešu komponistu Kristapa Pētersona un Artura Maskata jaunu operu, trīs jaunu latviešu baletviencēlienu pirmizrādes un, jau Eiropas Kultūras galvaspilsētas gada atklāšanā, 17. janvārī, Riharda Vāgnera operas Rienci multimediālu iestudējumu dāņu režisores Kirstenas Dēlholmas vadībā. 20 000 dziedātājus no 70 valstīm Rīgā pulcēs 8. Pasaules koru olimpiāde. Vizuālās mākslas hīti savukārt būs Latvijā dzimušās amerikāņu mākslinieces, pasaules zvaigznes Vijas Celmiņas darbu izstāde Mākslas muzejā Rīgas birža, trīsdesmito gadu konstruktīvisma leģendas Gustava Kluča darbu ekspozīcija izstāžu zālē Arsenāls. Projektā Dzimis Rīgā godinot abstraktā ekspresionisma pamatlicēja, Daugavpilī dzimušā Marka Rotko pasaules mēroga devumu, notiks starptautiska konference, kuras dalībniekus Rotko vilcienā vedīs uz Marka Rotko mākslas centru viņa dzimtajā Daugavpilī. Par varu un laiku mākslinieki vēstīs tukšajā, baisajā bijušās čekas Stūra mājā. Kultūras dzīve pulsēs ne tikai Rīgas centrā, bet arī citur pilsētā. Viens no nozīmīgākajiem notikumiem būs 27. Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšana Rīgā gada nogalē. Gada gaitā dzirdēsim arī par Ūmeo Zviedrijā, kura vienlaikus ar Rīgu būs Eiropas galvaspilsēta.
Visam Rīgas 2014 projektam paredzēts tērēt 24 miljonus eiro (ieskaitot gatavošanas kopš 2009. gada, partnerpilsētas Siguldas, kā arī plānoto sponsoru un ES finansējumu), apliecina Rīgas 2014 programmas vadītāja Aiva Rozenberga. 17. aprīlī Eiropas Komisijas monitorings vērtēs Rīgas gatavību. Ja vērtējums būs pozitīvs, kultūras programmai piešķirs 1,5 miljonus eiro lielo Melinas Merkuri balvu.*
Kaimiņu skola
Salīdzināsim! Eiropas kultūras galvaspilsēta 2009. gadā – Viļņa – tērēja 64 miljonus eiro, taču piedzīvoja neveiksmi. Eiropas Komisijas vērtētāju grupas vadītājs Roberts Skots to pat nosauca par katastrofu. Tallinai 2011. gadā veicās labāk, iztērējot tikai 14,45 miljonus eiro. Kultūras galvaspilsētu budžeta izdevumi līdz šim vispār (bez investīcijām kultūras infrastruktūrā – jaunbūvēs u. c.) mēdz svārstīties no 7,9 milj. eiro līdz 73,7 milj. eiro. Turklāt programmu kvalitātē ne vienmēr noteicošais ir naudas daudzums. Būtiska ir pilsētas sasniedzamība, informācija un māka sadarboties visos līmeņos – uzsver nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle. Kādu mācību varam gūt no tuvāko kaimiņu pieredzes? Un kas galu galā ir galvenais kultūras galvaspilsētas adresāts – iedzīvotāji vai ārzemju viesi?
Eiropas kultūras galvaspilsētā Tallinā 2011. gadā tika īstenoti 300 kultūras projektu ar vairāk nekā 7000 notikumiem. Tos apmeklēja ap diviem miljoniem cilvēku, turklāt par 17 procentiem pieauga tūristu plūsma – arī pateicoties tam, ka Ryanair 2010. gada rudenī sāka septiņus jaunus aviomaršrutus uz Tallinu. Bijuši arī daži skandāli – kā vienmēr, par naudu un varu, atminas laikraksta Postimees kultūras redaktors Tīts Tūmalu. Arī igauņiem nācies samierināties ar budžeta samazinājumu visā pasaulē daudzinātās finanšu krīzes dēļ. Gatavošanos sarežģīja politiskās varas partiju maiņa pēc vēlēšanām 2007. gadā, rezultātā valsts un pašvaldība vairs nespēja vienoties par kopīgu sadarbību, un Tallinas – Eiropas kultūras galvaspilsētas finansējums netika apstiprināts līdz pat 2010. gadam. Situācija bija tik nenoteikta, ka Eiropas Komisija pat piesardzīgi novilcināja ES piešķīrumu (Melinas Merkuri balvu) kultūras programmai.
"Tallinai paredzētais budžets, 16 miljonu eiro, ir līdz šim viens no vismazākajiem EKGP vidū. Attiecīgi programmas vēriens bija krietni mazāks, nekā sākumā plānots. Daži infrastruktūras projekti tā arī netika īstenoti, kultūras notikumu skaits saruka, projekti notika, bet tos glāba tikai pragmatiskā pieeja tikt galā ar mazāku naudu. Nepieciešamība taupīt arī bija iemesls, kāpēc programma bija vairāk koncentrēta uz pašu projektiem, nevis kultūras pasaules lielajiem starptautiskajiem vārdiem. Rezultātā bija par daudz ļoti nelielu pasākumu šaurā lokā. Daudzi iedzīvotāji bija neapmierināti, ka programma bijusi pārāk specifiska un avangardiska. Savukārt mūsu nozīmīgākie tradicionālie festivāli – Melno nakšu filmu festivāls, mūzikas Jazzkaar, Dziesmu un deju svētki, Tallinas maratons u. c. vienkārši kļuva par programmas daļu. Tieši nozīmīgā gada priekšvakarā problēmas radās arī lielā projekta vadībā, jo no amata atkāpās līdzšinējais Tallinas 2011 fonda vadītājs. Prese uzskatīja, ka tās ir EKGP vadības un finansējuma politizēšanas sekas pēc Igaunijas parlamenta vēlēšanām," stāsta T. Tūmalu.
Par spīti visam, bijušas lieliskas idejas un interesanti projekti. Tallinas kolēģa vērtējumā vissaistošākais bijis Salmu teātris – īpaša, no salmiem izveidota instalācija, kurā notika Eiropas avangarda teātru izrādes. Jumta kino, ko vasarā rādīja ik vakaru, igauņi cer baudīt arī šovasar. "Ar pilsētas rīcībā esošo naudu varētu vairāk atļauties lielus, neikdienišķus starptautiskos projektus. Atceros, kad Helsinki bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, es speciāli devos turp noskatīties vērienīgās starptautiskā jaunā cirka izrādes," T. Tūmalu salīdzina.
Ar jaunbūvju celšanu Eiropas kultūras galvaspilsētai igauņi gan neaizrāvās. Tapusi vienīgi gājēju taka Kultūras kilometrs, kas ved cauri vecu rūpnīcu un ostu teritorijai, paverot skatam ne visai glītas vides ainavas. "Bija plānota arī vecas spēkstacijas rekonstrukcija, taču tā joprojām nav pabeigta gan naudas trūkuma, gan pasūtījumā ieinteresēto būvkompāniju strīdu dēļ. Personiski es neskumstu, ka tas ir galā. Manuprāt, Eiropas kultūras galvaspilsētas titula piešķiršana vairākām pilsētām vienā un tajā pašā gadā ir mazinājusi tā nozīmību. Daudz lietderīgāk būtu Eiropas kultūras galvaspilsētas statusā atbalstīt un attīstīt mazās pilsētas," kolēģis neslēpj, ka juties ļoti vīlies, uzzinot, ka Eiropas galvaspilsētas tituls ticis Tallinai, nevis senajai universitātes pilsētai Tartu, kura šajā konkurencē zaudēja. "Tallina jau tāpat ir pazīstama un bagāta ar kultūru. Tartu Eiropas kultūras galvaspilsētas pieredze būtu daudz vajadzīgāka, īpaši valsts reģionālās politikas dēļ," rezumē T. Tūmalu.
Katastrofas mantojums
"Morālais mantojums pēc Viļņas – Eiropas kultūras galvaspilsētas bēdīgās pieredzes diemžēl ir sabiedrībā nostiprinājies uzskats, ka visi kultūras ļaudis ir zagļi un krāpnieki, kuri bezatbildīgi, nelietderīgi tērē nodokļu maksātāju naudu. Aizdomu atmosfēra atspoguļojas pat jaunajos likumos," Dienai atklāja teātra kritiķis, kultūras analītiķis un Lietuvā lielākā izpildītājmākslas portāla Menufaktura redaktors Vaids Jaunišķis. "Bija ļoti daudz sūdzību un skandālu. Ļoti iegrieza globālā krīze, valdības maiņa, Lietuvas aviokompānijas FlyLal bankrots. Tomēr domāju, ka neveiksmes sākās ar neskaidrību, ko īsti vēlamies – parādīt pasaulei mūsu kultūru vai parādīt Viļņai Eiropas kultūru? Kāpēc gan Bjorkas koncertam bija jātērē Eiropas kultūras galvaspilsētas nauda? Tas ir komercprojekts, zvaigznes te brauc katru mēnesi! Problēmas radīja daudzu interešu sadursme, katrs cīnījās par savu pīrāga daļu," vērtē ekonomikas un biznesa žurnāla Valstybe galvenā redaktore Aušra Radzevičūte. "Viļņas 2009 organizācija tika radīta uz vissliktākā pamata – padomē blakus kultūras pārstāvjiem sēdēja politiķi. Tas bija vissliktākais, kas var būt. Kultūras ministrija un pašvaldība bija dažādu partiju rokās, katrs cīnījās par savu labumu, un lēmumi bija tālu no kultūras un tās vajadzībām," uzskata V. Jaunišķis. Viņš norāda, ka jaunajās demokrātiskajās valstīs politiķi ar kultūru saprot celtniecību – tas paver daudz iespēju korupcijai un t. s. pierakstījumiem utt. Viļņas – kultūras galvaspilsētas statuss sakrita ar Lietuvas pieminēšanas tūkstošgadi, kuras svinēšanai bija radīts savs fonds. "Viss savērpās lielā juceklī. Par pusmiljonu litu izstrādātā interneta mājaslapa faktiski nedarbojās."
Neveiksmīgas kultūras galvaspilsētas bijušas arī Glāzgova un pērn Maribora, bet nekur nebija tādu skandālu kā Lietuvā. 2008. gada rudenī ievēlētā jaunā valdība krīzes vārdā pašās gada beigās radikāli mainīja nodokļu politiku. Kultūrai tos pat trīskāršoja, piemēram, autortiesību nodeva pieauga no 15 līdz 55%! Vairāk nekā uz pusi samazināja visu kultūras budžetu. Presē sākās ļoti netīra kampaņa pret Viļņas – kultūras galvaspilsētas rīkotājbiroju. Sākās finanšu skandāli un tiesas. Kāds ir ieguvums? Divi jauni kultūras objekti: ilgi rekonstruētā Nacionālā mākslas galerija un Mākslas akadēmijas filiāle Titāniks ar labām izstāžu zālēm. (Pusratā diemžēl palika jauno radošo industriju mājvietas Mākslas tipogrāfija (Menų spaustuvė) rekonstrukcija senajā 1585. gadā celtajā grāmatspiestuvē.) Divi jauni, lieliski pasākumi – Kultūras nakts un ielu mūzikas svētki – iesakņojās par tradīciju. Būtiskas bija vairākas starptautiskā kultūras tīkla organizāciju līderu un producentu tikšanās Pasaules mūzikas dienās, teātra festivālā u. c. Taču par visas sabiedrības kopīgo iniciatīvu kultūra tā arī nekļuva. Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta politizēšana, nespēja izvirzīt konkrētu mērķi, iesaistīto pušu neprasme vai nevēlēšanās sadarboties un kašķi par naudu ir galvenās zemūdens klintis, uz kurām uzdūrās mūsu tuvākie kaimiņi Viļņā un Tallinā. Jācer, ka Rīgai veiksies izdreifēt tām garām.
*Melinas Merkuri balva nosaukta Eiropas kultūras galvaspilsētas idejas autores, kādreizējās Grieķijas kultūras ministres vārdā
Rīga 2014
plānotais finansējums 17,13 miljonu latu
44,57% – no valsts budžeta
36,2% – no pašvaldības budžeta
Viļņa 2009
64,12 milj. eiro
51,25 milj. eiro – no valsts budžeta
11,40 milj. eiro – no pilsētas budžeta
1,32 milj. eiro no ES
0,15 milj. eiro – no citiem avotiem
Kultūras programmai tērēti 12,42 milj. eiro, infrastruktūrai – 44,36 milj.
Tallina 2011
14,446 milj. eiro
4,49 milj. – no valsts budžeta
7,57 milj. – no pilsētas budžeta
0,886 milj. – no dažādiem atbalstītājiem
1,5 milj. no ES
Kultūras programmai tērēti 6,975 milj.
Turku 2011
56,088 milj. eiro
Kultūras programmai tērēti 36,136 milj. eiro