Laika ziņas
Šodien
Migla
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Krišjāņa Barona muzejā aplūkojamas divas izstādes Dziesmu svētku noskaņās

Krišjāņa Barona muzejā no 28. jūnija līdz 20. oktobrim var aplūkot divas izstādes Dziesmu svētku atskaņās. Izstāde Mārītes lellītes Dziesmu svētkos un fotoizstāde Budēļi dzied Dziesmu svētkos, informēja muzeja pārstāvji.

Izstādē Mārītes lellītes Dziesmu svētkos eksponētas Mārītes Kārkliņas (Jaunpiebalga) gatavotas lellītes, kas tērptas visu Latvijas novadu tautastērpos, savukārt fotogrāfa Andra Eglīša fotoizstāde Budēļi dzied Dziesmu svētkos pievēršas tautas tradīciju kopas Budēļi svētkiem un prieka mirkļiem.

“Izstādē Mārītes lellītes Dziesmu svētkos aplūkojamas Mārītkes Kārkliņas gatavotās tautumeitas un dēli no visiem Latvijas novadiem, kuri ieradušies Rīgā uz saviem Dziesmu svētiem," stāsta muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa.

Izstādi papildina īsas videofilmiņas, kurās redzams, kā Mārīte Kārkliņa gatavo lellītes: cik nopietns ir acu piešūšanas darbs, kā top lellīšu tērpu detaļas. Mārīte iepazinusi arī teorētisko literatūru, lai tautastērpi būtu autentiski, tik daudz reižu mazāki. Arī pati Mārīte un viņas ģimene ir piedalījusies vairākos Dziesmu svētkos.

Jautāta, kad sākusies viņas mīlestība pret lellēm, Mārīte atbild, ka, protams, bērnībā. Viņas profesionālā darbība saistīta ar šūšanu garu gadu garumā. Tad, kad pirms aptuveni septiņiem gadiem Mārīte tika pie Piebalgas brunču auduma, gabaliņš palika pāri. Tapa lellīte Mārītes novada tautastērpā.

Pirmā izstāde, kur Mārīte bija kopā ar savu lellīti, bija vaļasprieku izstāde Jaunpiebalgā, tad 2018. gada 4. maijā jau vairāk nekā 10 lellīšu gozējās Jaunpiebalgas kultūras namā. 2021. gada vasarā izstāde reiz jau bija aplūkojama Krišjāņa Barona muzejā. Mārītes lellītes šo gadu laikā bijušas arī vairākās Drustos, Zosenā, Veselavā, Rēveļos, Staicelē, Launkalnē.

Savukārt fotoizstādē Budēļi dzied Dziesmu svētkos apskatāmi tautas tradīciju kopas Budēļi dalībnieku portreti. Tradīciju kopas dalībnieki ir fotogrāfa labi draugi, tāpēc arī tapusi izstāde tieši ar viņiem. "Viņš fotografē tos, kurus mīl. Parasti tā ir daba, dzīvnieki, kurus viņš "medī" ar fotoaparātu, bet šoreiz – Budēļi," piebilst Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa.

Andris Eglītis specializējas galvenokārt dabas fotogrāfijā, uzņemot ainavas un augus, tomēr īpašu interesi izraisa dzīvnieki un putni. Došanās dabā, ceļošana pa Latviju un tuvējām kaimiņvalstīm ir neatņemama Andra Eglīša dzīves sastāvdaļa, kurā naktis un agri rīti tiek pavadīti slēpņos, gaidot īsto brīdi, kuru notvert fotoobjektīvā. Kā fotogrāfs guvis pieredzi izdevumos: Lauku Dzīve, Latvijas Daba, Mežs un Medības, Makšķerēšana, Daba.

Fotogrāfam bijušas astoņas personālizstādes Latvijā un ārzemēs, no tām jāatzīmē vērienīgākā: Portreti. Dzīvnieki (Rīga, 2012). Fotogrāfa darbi skatāmi fotoalbumos, grāmatās, kalendāros, bukletos un kartiņās, kā arī fotogrāfa mājaslapā. No pēdējos gados izdotajām grāmatām, kurās publicētas Andra Eglīša fotogrāfijas, jāmin Mana mīļā Latvija un Imanta un Rimanta Ziedoņa Leišmalīte. Andra Eglīša darba pieredze ir plaša – viņš strādājis gan Rīgas Zooloģiskajā dārzā, gan pasniedzis fotogrāfiju Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Darba pienākumi aizveduši arī uz Gaujas Nacionālo parku un Teiču dabas rezervātu.

Fotogrāfija tika apgūta, dokumentējot dabas parādības un norises. Andris Eglītis ieguvis Latvijas Amatniecības Kameras fotogrāfijas meistara diplomu. Savukārt formālā izglītība iegūta LVU Bioloģijas fakultātē, specialitātē – zooloģija.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies mākslinieks Eižens Valpēters

Ziemassvētku laikā 23. decembrī mūžībā devies mākslinieks nonkonformists, grāmatas Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs. 60-tie un 70-tie gadi (2010) sastādītājs Eižens Valpēters (1943–20...

2024. gads teātrī. Teātris nav ēka

Gandarījumu ir sagādājuši oriģināldarbi, kas runā par šīs zemes cilvēkiem, viņu vēsturi un šodienu, cerībām un vilšanos, stereotipiem un vērtībām

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja