Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 19. decembris
Sarmis, Lelde

Kultūras eksports Latvijas prezidēšanai

Aprast ar domu, ka dzīvojam jaunajā, 2015. gadā, 8. janvārī palīdzēja ganu gaviles Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes atklāšanas koncertā Latvijas Nacionālajā operā. Klātienē tas gan bija pieejams tikai lūgtiem viesiem, taču klausāms tiešraidē Latvijas Radio 3 programmā Klasika un ar divu stundu laika nobīdi skatāms arī LTV1.

Pag, kur tad ziemas vidū ganu gaviles? Tieši ganu gavilēm kā spilgtai Latvijas identitātes zīmei un Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim Ēriks Ešenvalds ir uzrakstījis savu jaunāko opusu Pēc negaisa, kura pirmatskaņojums uzsāka politiski tik svarīgā koncerta gaitu. Ganu balsis piederēja solistiem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas studentiem Laumai Bērzai, Asnatei Rancānei, Aigai Sprindžai, Ievai Svētiņai un Ērikam Zepam, bet tās ar akadēmiskajām instrumentu balsīm pie diriģenta pults savija LNSO mākslinieciskais vadītājs Andris Poga. Saskaņā ar veidotāju ieceri programmu turpināja pasaulē vispazīstamākā latviešu komponista Pētera Vaska Pirmais koncerts čellam un orķestrim - skaņdarbs, kurš viens no pirmajiem vēstīja klausītājiem vecajā Eiropā par tobrīd vēl pavisam nesen neatkarību atguvušo Latvijas valsti un kura mūzikā jaušams ideālu un ticības apliecinājums tumsas un agresijas spēku draudīgā tuvumā. Opuss tapa tobrīd jau Vācijā dzīvojošajam Lietuvas čellistam Dāvidam Geringam pēc kanāla Senders Freies Berlin pasūtījuma un pirmatskaņojumu piedzīvoja Berlīnes Vācu simfoniskā orķestra koncertā diriģenta Artura Tamaijo vadībā 1994. gada rudenī. Kā simbolisks tilts, kas savieno Eiropas kultūras un laikmetus, programmu vainagoja Vīnes klasiķa Ludviga van Bēthovena XIX gadsimta sākumā komponētā Fantāzija klavierēm, korim un orķestrim (do minorā, op. 80), kura jau priekšvēstī Devītās simfonijas fināla Odu priekam - šodienas Eiropas Savienības himnu. Fantāzija izskanēja ar Londonā dzīvojošo latviešu pianistu Reini Zariņu pie klavierēm, piedaloties Valsts akadēmiskajam korim Latvija un solistiem Lienei Kinčai, Elīnai Šimkus, Laurai Greckai, Raimondam Bramanim, Mihailam Čuļpajevam un Rihardam Mačanovskim (Latvijas Nacionālā opera).

"Kopumā Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā Latvijā un ārvalstīs prezidentūras sekretariāts organizē ap 200 pasākumiem kultūras jomā Latvijā un 11 ārvalstīs," apliecina šīs programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne. Tajos piedalīsies starptautiski atzīti Latvijas mūziķi - solisti un vadošie profesionālie kolektīvi.

Latvijas spēks Eiropai

16. janvārī notiks prezidentūras atklāšanas koncerts Briselē mākslas centrā Bozar, kur pie Beļģijas Nacionālā simfoniskā orķestra pults būs nesenais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Karels Marks Šišons, bet soliste būs pasaulslavenais latviešu mecosoprāns Elīna Garanča. Viņa šim gadījumam par godu dziedās Hektora Berlioza Vasaras naktis un Johannas āriju no Pētera Čaikovska operas Orleānas jaunava. Simfoniskajā programmā līdzās Igora Stravinska krāšņi virtuozajai svītai no baleta Ugunsputns ir divi latviešu mūsdienu komponistu darbi - Ērika Ešenvalda Fanfaras orķestrim un Andra Dzenīša Prelūdija Gaisma, kuru K. M. Šišons atskaņojis arī Vācijā.

20. janvārī sekos arī Latvijas prezidentūras atklāšanas koncerts Londonā, Džona Smita skvērā, kam izraudzīta Lielbritānijā jau daudzkārt apjūsmotā Latvijas Radio kora vokālā skanējuma kvalitāte un tā diriģenta Sigvarda Kļavas izlolotā provokatīvā programma Keidžs un laiks, kurā eksperimentēt kārā amerikāņu komponista mūzika mijas ar mūsu dadaista Jura Ābola, ideju ģeneratora Kristapa Pētersona darbiem un fragmentiem no leģendārās astoņdesmito gadu absurda mūzikas grupas Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca veikuma. Kopā ar kori šajā koncertā muzicēs jaunais, radošiem eksperimentiem atvērtais pianists Rihards Plešanovs.

Fokusējoties uz spilgtākajiem mūzikas notikumiem, kuri Eiropā reprezentēs Latvijas kultūras spēku, nevar nepieminēt Džuzepes Verdi Rekviēma atskaņojumu Parīzē, Elizejas lauku teātrī 18. maijā, kuru krāšņos izcils solistu kvartets: mūsu operzvaigznes Maija Kovaļevska un Egils Siliņš kopā ar itāļu tenoru Džordžo Berrudži un Krievijas mecosoprānu Oļesju Petrovu. Šo atskaņojumu, kurā dziedās arī akadēmiskais koris Latvija, mūsu Nacionālajam simfoniskajam orķestrim izdevies producēt sadarbībā ar Sarfati artist management aģentūru, kura rūpējas par diriģenta Andra Pogas starptautisko karjeru. Berlīnes Vācu operā savukārt notiks Latvijas Nacionālās operas viesizrāde - Artura Maskata opera Valentīna, personisks kinozinātnieces Valentīnas Freimanes un Otrā pasaules kara gadu dzīves vēstījums ar Ingu Kalnu titullomā.

Septiņas zīmīgas, atšķirīgas muzikālu laikmetu kultūrtiltu programmas astoņos koncertos Briselē, Milānā un Odesā no 25. februāra līdz 29. aprīlim Latvijas prezidentūrai ES Padomē velta vijolnieks Gidons Krēmers ar savu orķestri Kremerata Baltica, piepulcējot arī tādus mūzikas lielmeistarus kā pianiste Marta Argeriha, trompetes supervirtuozs Sergejs Nakarjakovs, bass Aleksejs Močalovs un čellists Miša Maiskis.

Savukārt Latvijas Radio bigbends ar maestro Raimondu Paulu, Intaru Busuli un Kristīni Prauliņu uzstāsies Maskavā 28. janvārī un Briselē 16. jūnijā.

Ziemeļu gaisma

Lai gan akcents šoreiz likts uz Latvijas kultūras reprezentāciju ārvalstīs, gaidāmi spilgti Eiropas prezidentūras kultūras notikumi arī tepat Latvijā. Intriģējošākais mūzikas notikums solās būt Ērika Ešenvalda multimediālās simfonijas Ziemeļu gaisma pasaules pirmatskaņojums 27. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā. Diriģenta Māra Sirmā vadībā ziemeļblāzmas brīnumu skaņās vērtīs akadēmiskais koris Latvija un Liepājas Simfoniskais orķetris. Iespaidīgais opuss vainago debesjuma tematikai veltīto komponista darbu virkni, papildinot skaņu glezniecību ar ziemeļu pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma pievienoto vērtību. Ziemeļblāzmas fenomenu dabā un etniskajās kultūrās komponists iepazinis un dokumentējis ekspedīcijās Norvēģijas ziemeļos, Islandē, Grenlandē, Sibīrijā un Aļaskā, kurp devās kopā ar norvēģu fotogrāfu Kjetilu Skogli.

Pārņemot prezidentūru, kā sveiciens Latvijai no Itālijas atceļos Boloņas muzeju vizuālās mākslas dārgumi. Mums tā būs iespēja mākslas muzejā Rīgas birža jau no 6. februāra izsekot portretu mākslas evolūcijai no XVI gadsimta līdz XVIII gadsimta beigām - Lavinijas Fontanas, slaveno brāļu Karači, Gvido Reni, Gandolfi un citu ievērojamu mākslinieku darbos.

Vasarā izstāžu zālē Arsenāls varēsim aplūkot izcilā fotogrāfa Edvarda Steihena (1879- 1973) fotogrāfijas no Luksemburgas Nacionālā vēstures un mākslas muzeja kolekcijas. Savukārt VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, kuri divdesmit gadu jubilejas reizē šovasar atkal atgriezīsies Latvijā, pulcējot 8000 dalībnieku no astoņām dalībvalstīm, vienlaikus būs arī prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas noslēgums.



 sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja