Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) bija piesardzīgs, lūdzot nesteigties ar šādiem aicinājumiem, ņemot vērā to, ka vakcinācija ir brīvprātīga un noteikt šādus kritērijus valsts iestādēm būtu diskutējams jautājums.
Tikmēr Dailes teātra direktors Juris Žagars pauda viedokli, ka, pieļaujot iespēju atļaut apmeklēt pasākumus pret Covid-19 vakcinētām personām, tiktu popularizēta vakcinēšanās kā tāda. Viņaprāt, vēlme vakcinēties sevišķi uzlabotos vecāku cilvēku grupā, kas grib apmeklēt kultūras iestādes, bet negrib vakcinēties pret Covid-19.
Arī deputāts Raivis Dzintars (NA) piekrita, ka "ar kaut kādu zaļo gaismu pret vakcinētajiem ir jāiet, un jo ātrāk, jo labāk". Viņaprāt, tas palīdzētu attīstīt nozari, atdzīvināt kultūru un būtu spēcīgs motivējošs faktors tikt galā ar izvairīšanos no vakcīnas.
Vienlaikus kultūras ministrs atzīmēja, ka bieži valdībai pārmet neizlēmību un mētāšanos starp lēmumiem, kaut valdība ir skaidri deklarējusi konkrētus soļus un luksofora principus, kas saistīti ar noteiktiem rādītājiem. Viņaprāt, visiem kopā būtu jāsasniedz principos noteiktos rādītājus, lai runātu par nozares atvēršanu.
"Nepareiza ir taktika, ignorējot šos noteikumus, mēģināt katrai nozarei sliktākajos rādītājos dabūt kaut ko no savas nozares. Tas rada sadrumstalotu politiku un pārmetumus [valdībai] par lēmumu maiņu," teica Puntulis.
Tāpat komisijas sēdē Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone atgādināja, ka, divu nedēļu kumulatīvo gadījumu skaitam uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedzot 320, varētu atsākt individuālos muzeju, bibliotēku un kultūrvietu apmeklējumus, nodrošinot 25 kvadrātmetrus uz vienu personu.
Viņa teica, ka KM kopumā ir izstrādājusi piecus soļus, kā atsākt darbību kultūras nozarē. Pirmais no tiem valdībā jau ir pieņemts un paredz, ka no 7. aprīļa ārtelpās grupās līdz 10 personām būs atļauta interešu izglītība, profesionālās ievirzes izglītība un amatierkolektīvu nodarbības. Savukārt profesionālajā un augstākajā izglītībā noteikts, ka profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā profesionālā praktiskā satura apgūšana atļauta telpās grupās līdz pieciem cilvēkiem.
Otrais solis, ko KM rosinājusi, paredz, ka kumulatīvajai saslimšanai nepārsniedzot 320, ko Vilsone prognozē uz aprīļa beigām, varētu atsākt individuālos muzeju, bibliotēku un kultūrvietu apmeklējumus. Savukārt trešais solis, kad 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 nepārsniegs 250, paredz atļaut brīvdabas pasākumus ar auto un laivu. Vilsone stāstīja, ka tajos būtu ierobežots apmeklētāju skaits un noteiktas epidemioloģiskās drošības prasības. Pēc viņas domām, šādi pasākumi varētu būt atļauti ap jūniju.
Ceturtais solis, kad kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 200, varētu atļaut kultūras jomas pasākumus ārtelpās. KM to prognozē jūnijā, un apmeklētāju skaits tikšot vērtēts ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.
Tikmēr jūlijā un augustā, iespējams, varētu notikt pasākumi iekštelpās, nepārsniedzot 33% no zāles ietilpības jeb nepārsniedzot 300 personas. Tāpat atļaut varētu tikai sēdus pasākumus, nosakot personalizētu sēdvietu, apmeklētāju uzskaiti un nodrošinot drošo protokolu.
Vilsone arī pastāstīja, ka KM piedāvā atļaut rīkot tikai tos pasākumus, kuri ir veikuši risku novērtējumu, un pasākums atzīts par iespējamu un drošu. Iespējams, zema riska pasākumiem KM varētu lūgt atļaut darbību uzsākt ātrāk. KM valsts sekretāre teica, ka viena no iespējām būtu atļaut teātru pirmizrādēs un koncertos piedalīties kritiķiem.
Vienlaikus viņa stāstīja, par Berlīnes Filharmonijas pieredzi, kas martā veica eksperimentu, ļaujot pasākumā piedalīties personām ar negatīviem Covid-19 testiem, kas iegūti pēdējo 48 stundu laikā. Tāpat notika testēšana uz vietas pasākumā, izmantojot gan ātros, gan laboratorijas testus.
KM rosina līdzīgu metodi izmēģināt arī Latvijas apstākļos, proti, nosakot ieeju pasākumā ar 48 stundu laikā iegūtu negatīvu testa rezultātu un Apturi Covid-19 aplikāciju.
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) vaicāja, vai KM varētu sagatavot auditu ar tām zālēm, kas atbilst veselības drošības protokolam, un Vilsone atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka KM šādu auditu var lūgt īstenot ēku apsaimniekotājiem.