Lai gan, visticamāk,
tā nav nekāda attieksme, tā vienkārši ir austrumeiropieša izpratne par
to, kas šajā dzīvē ir svarīgs. Māksliniece Anita no Berlīnes aizstāv
antikonsumerisku dzīvesveidu, un visi viņas apģērbi ir ar Jack Wolfskin
zīmi, tas ir, klasiska piegriezuma un augstas kvalitātes sporta
apģērbi, kas maksā trīsreiz dārgāk par tādiem pašiem apģērbiem H&M
vai tml. veikalos.
Tā savukārt ir rietumeiropieša izpratne par to, kas šajā dzīvē ir svarīgs, izpratne, kurai jāpateicas arī par to, ka veikalā ne-bio pārtiku var nopirkt pat divreiz lētāk nekā Latvijā, un šie gardie ALDI vīni no Čīles par diviem eiro pudelē, nē, varbūt, ar lētu iepirkšanos man vairs nevajadzētu lepoties, jo tas ir tik ļoti austrumeiropiski, rietumeiropieši drīzāk lepojas ar to, ka iepērkas "godīgi" (fair trade), ekoloģiski un kvalitatīvi. Vai "negodīga" patērēšana būtu rakstāma bez pēdiņām, resp., patiešām ir negodīgums — tas ir labs jautājums, ko es sev vēl kādu laiku tomēr nesaņemšos uzdot. Es zinu, ja Soņa būtu sportiste, viņa lepotos ar olimpiskā čempiona statusu Pekinas olimpiādē, turpretī Anita būtu starp tiem, kas guļas priekšā olimpisko lāpu pavadošajām mašīnām ar T-kreklu "brīva Tibeta" mugurā.
Visbeidzot mēs ar Soņu radošā nama iemītnieku savstarpējās iepazīšanās vakarā pajautājām saimniecības vadītājai, kurā plauktiņā ir ēdieni, ko šeit atstājuši iepriekšējie nama iemītnieki un ko var ēst par brīvu. Tas mūs laikam arī nodeva. Vācu jaunie mākslinieki pirka paši savējos. Vietējā veikalā vienu dienu pamanījām ko neredzētu — vieni iepirkuma ratiņi pie ieejas piekrauti pilni ar pārtiku un uzrakstu "Gratis zum mitnehmen", proti, par brīvu. Tur bija jogurti un biezpiens, konservi un šķīdināmās mērces, zupas un sulas, un pat kafija un tēja, viss ar tikko beigušos termiņu (bet mums ar Soņu ļoti garšoja), tajā brīdī jau neuzdrošinājāmies dalīties savā atklājumā ar citiem. Mums bija kaut kāda citādāka izpratne par antikonsumerismu.
Austrumeiropieši ir kā skudras. Viņi ir visās ārzemēs un visur izmanto
iespējas, ko sniedz... var jau, protams, teikt — atvērtas robežas,
modernās cilvēktiesības, nediskriminācija. Man tomēr radusies sajūta
par to, ka tās ir pavisam citas iespējas, ko viņi izmanto. Iespējas, ko
sniedz atšķirības starp Rietumeiropas un Austrumeiropas patērēšanas
tradīcijām. Starp "ko ēst" un "kā ēst" ir plaisa, kur ieviesties un
rīkoties gluži pretēji tam, kā rīkojas attīstīto valstu iedzīvotāji.
Atļauties skolās špikot, braukt par zaķi, stopēt, vilkt lētāko, ēst
lētāko, lepoties, ja izdodas kaut ko dabūt par brīvu, nebaidīties no
svešiem cilvēkiem, gadījuma naktsmājām, lētākajiem hosteļiem un
prusakiem, pusoficiāliem gadījuma darbiem, mācīties valodas, vienmēr
būt gataviem sitienam, necienīt statusus un zīmolus, piedalīties visās
olimpiskajās spēlēs.