Laika ziņas
Šodien
Migla
Piektdiena, 29. novembris
Ignats, Virgīnija

Mūžībā devusies grafiķe un gleznotāja Malda Muižule

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sērās paziņo, ka 2022. gada 4. maijā mūžībā devusies grafiķe, gleznotāja Malda Muižule.

Malda Muižule, krāsās un formā spilgta un spēcīga māksliniece, dāsni veltījusi savu radošo mūžu grafikas, tās tehniku, akvareļglezniecības un eļļas glezniecības attīstībā. Nozīmīgs posms mākslinieces darbam bija vasaras glezniecības plenēri 20.gs. 70.-90. gados radošajā namā Zvārtavas pils. Plenērus rosināja gleznotājs Henrijs Klēbahs (1928-1998), un Malda Muižule darbojās kopā ar gleznotāju Ivaru Muižuli, grafiķi Maiju Dragūni, vitrāžas mākslinieci Māru Karkliņu, interjeristu Ģirtu Kārkliņu (1951-2007), gleznotāju Kārli Dobrāju u.c. Būtisks ir mākslinieces sniegums un ilgtermiņa darbība Mākslinieku namā, 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, mākslinieku darbnīcā nr. 73a un Mākslas fonda Eksperimentālajā estampa darbnīcā (tag. LMS muzejs).

Pirmo izglītību mākslā Malda Muižule guva no 1952. līdz 1957. gadam, mācoties Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (LLMV; tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas Interjera dizaina izglītības programma), un diplomdarbā veidoja J.Raiņa lugas Spēlēju, dancoju uzveduma dekoratīvā noformējuma metus. LLMV M. Muižule beidza ar izcilību. LLMV pedagogi māksliniecei bija pasniedzējs un direktors (1949-1954), rotu mākslinieks, mākslas zinātnieks Voldemārs Ansulis (1919-1997), LLMV Dekoratīvās noformēšanas nodaļas vadītājs (1952-1989), gleznotājs Valters Uzticis (1914-1991), LLMV direktors (1954-1970), tēlnieks Eduards Mažeiks (1923-1983). Audzēkņi pedagoga Žaņa Albuža vadībā meklēja jaunas etnogrāfiskās formas, īpašu uzmanību veltīja īpatnējām Kurzemes formām un rakstam. Maldas Muižules skolas biedres bija nākamās mākslinieces: keramiķe Edīte Zvagule, rotu māksliniece Mirdza Burve, pedagoģe, gleznotāja Benita Astra Bitāne.

No 1957. līdz 1963. gadam M. Muižele studējusi LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare) un pēc trešā kursa specializējusies grāmatu grafikā, tās ilustrācijai. Māksliniece absolvējusi LMA ar diplomdarbu Ofortu cikls Rojas zvejnieki - seši darbi ksilogrāfijas tehnikā, katrs 13x9 cm. Diplomdarba vadītājs bija grafiķis, ksilogrāfijas meistars, latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēknis Pēteris Upītis (1899-1989), strādājis Grafikas katedrā 1945.-1989.g.

Pēc LMA absolvēšanas Malda Muižule strādāja izdevniecībā Liesma, kurā jau studiju laikā publicēja karikatūras un zīmējumus, kā arī žurnālos Dadzis (1966), Veselība (1974, 1975, 1979 u.c.), laikrakstos Literatūra un Māksla, Padomju Jaunatne, izdevumā Pasaku kalendārs (1965, 1966, 1969).

Malda Muižule bija LMS biedres kandidāte no 1966. gada ar grafiķa Artura Apiņa, gleznotāja, grafiķa Artūra Jēgera (1922-2008), gleznotāja, karikatūrista Uģa Mežavilka (1929-1998) un LMS Grafikas sekcijas ieteikumiem. LMS biedre māksliniece kļuva 1967. gadā ar grafiķa Uģa Mežavilka, Semjona Šegelmaņa, Dzidras Ezergailes (1926-2013) rekomendācijām un LMS Grafikas sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa, gleznotāja Artura Mucenieka (1912-1984) un Grafikas sekcijas ieteikumiem. Malda Muižule tika uzņemta LMS Grafikas sekcijā ar ainavas žanra grafikas darbiem oforta tehnikā un karikatūru sēriju. Māksliniece darbojās LPSR Mākslas fonda (MF) izstāžu pieņemšanas komisijā (1984), kopā ar Maiju Tabaku (priekšsēdētāja), Aivaru Gulbi, Gunāru Krolli, Ramonu Umbliju, Egilu Rozenbergu u.c. Māksliniece izpildīja LPSR un PSRS MF radošos pasūtījumus grafikas tehnikās.

Malda Muižule izstādēs piedalījās no 1965. gada. Māksliniece sākotnēji piedalījās karikatūru izstādēs: 2. Republikas karikatūru izstādē (kopā ar Eduarda Rusmaņa, Imanta Melgaiļa (1923-2018) u.c. darbiem, Mākslinieku nams, 1965), Karikatūru izstādē (kopā ar Samuelu Haskinu (1909-1974), Mirdzu Ramani (1921-1996), Imantu Melgaili, Vili Zaķi (1937-1977), Aleksandru Stankēviču (1932-2015) u.c., Bauskas muzejs, 1965), 3. Republikas karikatūru izstādē (Mākslinieku nams, 1968), Baltijas Republiku akvareļu izstādēs (1968, 1970, 1973 diploms, 1977, 1980, 1985), Republikas akvareļu izstādēs (1966, 1972, Akvarelis-74 1974, Rīga 1976), Tallinas grafikas triennālē (1968, 1971, 1974, 1977, 1980 Grand Prix), LMS izstādē Mākslas dienas (1966, 1967, 1969, 1973, 1974, 1978, 1980, 1984 Daba. Vide. Cilvēks (ideja Ojārs Ābols (1922-1983)), 1985, 1987, Pavasara salons, LMS galerija, kuratore Inese Baranovska, 1995), Mākslas meistari Pavasarim (Dailes teāris, 2001, 2002, 2005, 2006; LNMM, kuratori Ivars un Helēna Heinrihsoni, 2002, 2004), LMS izstādē Rudens (1973-1986).

Maldas Muižules darbi bija pārstāvēti PSRS un LPSR Mākslas fonda Mākslas eksporta salona izstādēs Beļģijā (1969), Nīderlandē (1975), bij. Dienvidslāvijā (1978), Francijā (1983), Bulgārijā, Vācijā, Itālijā, Mongolijā (1985) u.c. Mākslinieces darbi tika iekļauti izstādēs: 24 Latvijas grafiķes (LMS galerija, kuratore I. Baranovska, Latviešu centrs, Sidneja, Austrālija, 1995), Latvijas akvarelis 1957-1997 (LNMM, Arsenāls, 1999), Tikai jūra (galerija ASūna, 2000, prēmija), Ceļojums Rīga-Hanzas pilsēta (galerija Bastejs, kuratore Baiba Morkāne, 2000), Papardes zieds (ASūna, 2002), Nenorunātas tikšanās (LNMM, Arsenāls, LLMC kuratores - Solvita Krese, Inga Lāce, Andra Silapētere, 2019), Ābols. Ripo. Jūra (LMS galerija, kuratori Igors Dobičins, Jānis Purcens, 2020).

Malda Muižule rīkoja personālizstādes un nelielas grupu izstādes: Mākslas dienās (Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, 1973), Mākslinieku namā kopā ar Aivaru Gulbi un Ināru Helmūtu (1973), Grafika, akvatinta (Mākslinieku nams, 1980, 1983, 1987 kuratore un kataloga sast. Karīna Kropa). Maldas Muižules ceļojošās personālizstādes notika MF rīkoto Kultūras dienu ietvaros Latvijā, Igaunijā (1983), Francijā (1983), Austrijā (1986). Mākslinieces personālizstādes norisinājušās arī bij. LPSR Jaunatnes teātrī (tag. Lielā Ģilde, 1986), Zviedrijā (1992), galerijā Jāņa sēta (vadītāja K. Kropa, 1997), galerijā Rīgas Galerija (Tu un Es, vadītāja Inese Riņķe, 1997), galerijā M6 (Ilūziju zeme, kopā ar Patrīciju Tiknuss, kuratore Inga Šteimane, 1998), Cēsu Izstāžu namā (Cerību laiks, kopā ar Ivaru Muižuli un Patrīciju Tiknuss, 2000), LMS galerijā (Akvareļi, grafikas, gleznas, vadītāja Aija Zariņa, 2007).

Malda Muižule saņēmusi nozares apbalvojumus: Mākslas dienas diplomu, medaļu (1973), LPSR KM un Arodbiedrību centrālās padomes Goda rakstu (1984). Par sasniegumiem un ieguldījumu grafikas attīstībā māksliniecei piešķīra LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces nosaukumu (1987).

Malda Muižule darbojās grāmatu grafikā, veidoja ilustrācijas un izstrādāja dizainu izdevniecības Liesma izdevumiem: Elīna Zālīte Agrā rūsa, Jansons Alberts Bīstamā sieviete. Stāsti (1966), J.Rainis Mīlas vārdi (1983, LPSR TSI diploms 1984), Ārija Elksne Es visu mūžu mīlējusi esmu (1988) u.c.

Maldas Muižules darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Jaunmoku pils muzejā, Kuldīgas novada pašvaldības iestādē Kuldīgas novada muzejs u.c.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces Maldas Muižules tuviniekiem un kolēģiem.

Atvadīšanās no Maldas Muižules notiks 11. maijā plkst. 13.30 Atvadu zālē, Jēkabpils ielā 28, Rīgā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja