Līdzās virknei visdažādāko postpadomju uzslāņojumu mūsdienu realitātē padomju laiks ir atstājis redzamus nospiedumus arī noteiktu tehnoloģiski politisko infrastruktūru ainavās Baltijas valstīs. Kā svešas varas relikti tajās saglabājušās gan pamestu, sabrukušu vai iznīcinātu militāri industriālo būvju paliekas, gan tādi vidē joprojām neparasti un nereti problemātiski objekti kā Irbenes radioteleskops Latvijā un Ignalinas atomreaktors Lietuvā. Dažkārt dēvēts par aukstā kara jeb disonējošo mantojumu, tas liecina par sarežģītajām koloniālajām attiecībām, kas pastāvēja starp padomju centru un perifērijām. Taču tas liek domāt arī par to, kā iesaistīt šos objektus starpdisciplinārās sadarbībās vai kā mazināt to degradējošo ietekmi uz vidi un ekoloģiju mūsdienās.
Lūkojoties uz to no antropocēna laikmeta, planetāru rūpju un dekolonizācijas perspektīvas, tiek meklēti risinājumi, kā šo mantojumu nevis ignorēt vai izdzēst no ainavas, bet transformēt un rast tam jaunas izmantošanas stratēģijas, lai pielāgotu šodienas tehnoloģiskajiem, sociālajiem un kultūras apstākļiem. Šo jautājumu risināšanai pievēršas ne vien ģeogrāfijas, tūrisma, vēstures, vides zinātnes un tehnoloģiju speciālisti, bet tie ir aktuāli arī mūsdienu kultūras mantojuma saglabāšanas un mākslas kontekstā.
Šī ir ceturtā projekta Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā diskusija, kas pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem un to atbalsotajām vēsturiskajām pārmaiņām Latvijā un Baltijā caur aktuālās ekoloģiskās krīzes, vides jautājumu un nacionālisma prizmu. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs diskusiju ciklu organizē sadarbībā ar Kumu mākslas muzeju un pētniecības projektu Igaunijas vides jautājumi 20. gadsimtā Tallinā.
Diskusija noritēs angļu valodā Facebook tiešsaistē: https://saite.lv/eCQGi
Diskusijā piedalīsies Egle Rindzevičūte, Kati Lindstrēma, Raitis Šmits, Hilka Hiopa, Lināra Dovidaitīte un Ele Kārpentere un tās moderatores būs Ieva Astahovska un Linda Kaljundi.