8. augustā plkst. 21 Cēsu pils parka estrādē notiks koncerts Mēmais melnbaltais un Šostakovičs.
Vakara pirmajā daļā skanēs Dmitrija Šostakoviča 1933. gadā komponētais Pirmais klavierkoncerts, ko raksturo bagātīgs un atjautīgs muzikālu citātu un parodiju izmantojums, sākot ar Ludviga van Bēthovena Apasionātu un beidzot ar dziesmiņu Ak, mans mīļais Augustiņ. Koncerta pirmatskaņojumā klavieru solo spēlēja pats autors, bet 8. augusta vakarā varēs dzirdēt pianista Reiņa Zariņa interpretāciju. Trompetes solo izpildīs Jānis Porietis. "Šajā skaņdarbā reprezentējas visas tās stila iezīmes, kas ir Šostakoviča kino un teātra mūzikā, tas ir viens no 20. gs. svarīgākajiem klavierkoncertiem," uzsver Arturs Maskats.
Vakarā otrajā daļā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris saspēlēsies ar Bastera Kītona mēmo komēdiju Šerloks jaunākais diriģenta Andra Pogas vadībā.
"Mēs ar Andri Pogu, domādami par šo brīvdabas kino seansu, paklausījāmies vairākas versijas, ko komponisti radījuši īpaši šai filmai, un tā īsti precīza un asprātīga, dzīva, negaidīta un paradoksāla neviena no tām nelikās. Filma tā vai tā stāv visām mūzikas versijām pāri. Mēs vēlējāmies atrast mūziku, kas būtu līdzvērtīga savā ģenialitātē. Tāpēc izvēlējāmies Šostakoviča mūziku, kas rakstīta vairāk vai mazāk tajos pašos gados. Tas ir pavisam jauns Šostakovičs, viņam ir mazliet pāri divdesmit," stāsta Arturs Maskats.
Dmitrija Šostakoviča jaunības gadu darbi gan stilistiski, gan noskaņu un asociāciju ziņā sasaucas ar Kītona filmu. Komponista 30. gadu mūzika kinofilmām, teātra izrādēm, kā arī baleti un džeza svītas ir ārkārtīgi asprātīga, vitāla, ar spožu teatralitātes nervu apveltīta, tā ir arī ļoti ekspresīva un vārda vispilnīgākajā nozīmē kinematogrāfiska. Paralēli Šostakovičam kā atgādinājums par filmas darbības vidi ieskanas arī amerikāņu komponista Skota Džoplina regtaims Original Rags.
Bastera Kītona mēmā komēdija Šerloks jaunākais ir kino klasikas šedevrs, kas licis smieties jau daudzām paaudzēm. Tā stāsta par kino mehāniķi, kurš visvairāk par visu pasaulē vēlas kļūt par privātdetektīvu un atrisināt dažādus noziegumus.
Dmitrijs Šostakovičs jaunībā – 20. gadsimta 20. gados – piepelnījās kā tapers – uz klavierēm pavadīja mēmo filmu seansus. Arī pašā filmā Šerloks jaunākais darbojas tapers, kurš muzikāli pavada uz ekrāna notiekošo.
Kino programmā Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam ietvaros 7. augustā plkst. 20 Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā festivāls piedāvā noskatīties filmu ar īsu nosaukumu, bet spēcīgu skanisko fonu.
Frica Langa trilleris M (1931) ar Pēteru Lorri galvenajā lomā ir ekspresionistiskā kino paraugs. M ir Langa pirmā skaņu filma, kurā muzikālais leitmotīvs spēlē tikpat spēcīgi kā vizuālās spriedzes kāpinājums. Cits skaņu spriedzes piemērs filmā ir klusums kadros pirms pēkšņa trokšņa. Langs izmanto gan komentējošo aizkadra balsi, gan skaņas, kuras motivē filmas varoņu darbību, gan skaņas, kuras neatrodas kadra telpā," stāsta kino programmas kurators Uldis Tīrons. Filma festivālā tiek izrādīta ar Gētes institūta atbalstu.
Līdz 28. augustam festivāla ietvaros Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā skatāma vizuālās mākslas izstāde Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam, kurā piedalās mākslinieki Kaspars Groševs, Pēteris Līdaka, Artūrs Punte & Jēkabs Voļtovskis, Krišs Salmanis, Kristaps Ģelzis & Ģirts Bišs (kuratores: Daiga Rudzāte, Žanete Skarule), savukārt koncertzāles Cēsis mākslas galerijā skatāma konkursa SEB stipendija glezniecībā finālistu darbu izstāde Dienaskārtība. Finālistu četrinieku veido jaunie gleznotāji: Madara Kvēpa, Laura Veļa, Ingrīda Ivane un Jānis Šneiders (kuratore Inese Rozentāla).
Biļetes pieejamas Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv, kā arī pasākumu norises vietās.